Plaši stāstīts par izredzētajiem biznesmeņiem un valsts uzņēmumu vadītājiem, kuriem peļņu nodrošina labās attiecības ar Kremli. Bet mazāk zināms, kas ir pietuvināto loks Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka ir viena ģimene, kura tiek uzskatīta par bagātāko Krievijā. Tās galvai regulāri sanāk konflikti ar Putinu. Bet Baltkrievijā viņu uzskata par ciešu prezidenta Lukašenko sabiedroto. Un liela nozīme šīs ģimenes biznesa attīstība var atstāt arī uz Latvijas tranzīta kravām. Jo mūsu politiķi sola – kālija sāls un naftas produkti no Baltkrievijas ir tas, kas varētu aizstāt kravas, kas vairs nenāk no Krievijas.

2015 .gads. Kremļa kontrolētais TV kanāls izveidojis glaimojošu portret-interviju ar miljardieri Mihailu Gucerijevu. Viņš kopā ar saviem radiniekiem tobrīd pēc izdevuma “Forbes” aplēsēm ieguvis bagātākās Krievijas ģimenes statusu, malā nostumjot brāļus Rotenbergus.

Gucerijeva ģimene kontrolē holdingu “Rusņeft”. Nosaukums ļoti līdzīgs valstij piederošajam “Rosņeft”. Biznesa impērijā ietilpst banka, hektāriem zemju labākajās Maskavas vietās, viesnīcas, vairākas radiostacijas. Kādreiz arī Maskavā lielākais degvielas uzpildes tīkls ar 800 stacijām.

Bet tikai dažus gadus pirms šīs intervijas Gucerijevs bija spiests bēgt no Krievijas. 2007.gadā sākās konflikts ar Kremli. Kompānijai “Rusņeft” varas iestādes izvirzīja apsūdzības par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 800 miljonu dolāru apmērā. Gucerijevs paziņoja, ka tā ir ”Kremļa realizēta bezprecedenta iebiedēšana”. Drīz pēc tam biznesu atņem Putinam draudzīgais miljardieris Oļegs Deripaska.

Viens no Krievijas vārdiem, kas parādās, ir Oļegs Deripaska. Viņš ir biznesmenis, kuram ir ciešas saites ar Kremli.

Tiesa izdeva Gucerijeva aresta orderi. Viņš tiek iekļauts “Interpol” meklēto personu sarakstā. Atrast biznesmeni gan neizdodas. Viņš ar mašīnu aizbēg no Maskavas uz Minsku, tad Turciju un paslēpjas Londonā. Tieši šajā laikā mīklainos apstākļos autoavārijā Maskavā iet bojā Gucerijeva vecākais dēls.

Krīze smagi skar Deripaska biznesu. Daļu no bankrota izglābj valsts. Bet “Rusņeft” Deripaska spiests pārdot atpakaļ tā agrākajam īpašniekam. Uz kādu laiku Gucerijevam atkal ļauj strādāt Krievijā. Nolīdzināt konfliktu palīdz sens draugs Sberbank prezidents Germans Grefs. Baņķieris savulaik ar Putinu strādājis Sanktpeterburgas domē. Tieši Grefs panāk, ka Gucerijevs kļūst par vienu no retajiem biznesmeņiem, kurš no melnā saraksta atkal nonāk baltajā.

Gucerijevs ir ne tikai ekonomikas doktors un miljardieris. Viņš arī raksta dzeju un komponē. Putina labvēlības laikā Kremļa koncertzālē pat tiek ļauts sarīkot viņa jubilejas svinības. Dziesmas ar miljardiera vārdiem un mūziku dziedāja Grigorijs Leps, Alla Pugačova, Filips Kirkorovs, Valērija un daudzi citi.

Holdings “Safmar”, ko kontrolē Mihails Gucerijevs, apstiprinājis informāciju par miljardiera kompānijās veiktajām pārbaudēm. Oficiālās informācijas pagaidām nav. Daži mediji vēsta, ka policija ieradusies ar uzņēmēju saistītu kompāniju Maskavas birojos.

Aizvadītā gada nogalē Gucerijevi atkal nonāk slikto biznesmeņu sarakstā. Decembrī, kad iet vaļā Baltkrievijas un Krievijas naftas karš, miljardiera firmās Maskavā ierodas kratītāji. Vaino, ka slepus Gucerijevs tirgojis naftu uz rietumiem un Turciju.

Iespējams iemesls Krievijas dusmām ir Gucerijeva neslēptais atbalsts Baltkrievijas prezidentam Lukašenko. Baltkrievijā bizness Gucerijeviem sākās ar kompāniju ”Slavņeftj”. 2000.gados tajā vairākums pieder Krievijai un 10% Baltkrievijai. Gucerijevs ir naftas pārstrādes uzņēmuma prezidents. Divus gadus vēlāk biznesmeni no amata izmet – Maskavai nepatīk, ka Gucerijevs publiski atbalstīja Lukašenko prezidenta vēlēšanās. Kopš tā laika biznesmeņa un prezidenta attiecības ir ļoti ciešas. Tieši Gucerijeva firmas ”Russņeftj” un ”Ņeftisa” bija tās, kas Krievijas – Baltkrievijas ”naftas kara” apstākļos nodrošināja naftas piegādi Baltkrievijas pārstrādes rūpnīcām. Kā viņš stāsta intervijā pirms pieciem gadiem – viens no nākotnes plāniem – izveidot savu degvielas staciju tīklu Baltkrievijā.

“Tuvākajā laikā Baltkrievijā gaidāmi vairāki konkursi, kur valsts tirgos uzpildes stacijas. Mēs to zinām – šāda informācija mums ir. Piedalīsimies konkursā. Domāju, ka uzvarēsim,” teica Gucerijeva.

Krievijas draudi neslēgt nafta produktu piegādes līgumus licis Baltkrievijai meklē citus naftas piegādes ceļus. “Melu teorijai” vairākas mūsu valsts amatpersonas apstiprināja – Lietuva situāciju veiksmīgi izmantojusi savā labā. Caur Klaipēdas ostu ievestas naftas produktu testa kravas. Lietuva arī atļāvusies dempingot ar dzelzceļa tarifiem, lai kravas piesaistītu sev. “Melu teorijai” zināms, ka vairāki uzņēmēji Rīgas un Ventspils ostās runā ar Baltkrieviju par piegāžu organizēšanu. Bet, lai pagrieztu naftas kravas pretējā virzienā, jāveic tehnoloģiju uzlabojumi. Kas prasa naudu. To uzņēmēji gatavi ieguldīt tikai tad, ja Baltkrievija garantēs kravu apgrozījumu. Pagaidām šādu garantiju nav.

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups norāda: “Pie tam visu laiku arī turpinās sarunas ar Krieviju. Un tas ir ļoti reāli, ka Krievijas arī turpinās piegādāt naftu Baltkrievijai, un mums ir bažas, ka vēlme par alternatīviem maršrutiem nākotnē nebūs nepieciešama. Latvijas pusē aktīvi ir iesaistīti Ventspils naftas termināls, Ventbunkers, Naftimpeks, daļēji arī BLB.”

Saids Gucerijevs. Miljardiera vienīgais dēls impērijas mantinieks. Par viņa kāzām ar kādu stomotoloģijas studenti ziņoja pat lielākie pasaules mediji. Tās tika nosauktas par vienām no šajā gadsimtā dārgākajām. Svinību vietā Maskavā dziedāja Stings, Enrike Iglesiass, Dženifera Lopesa. Līgavas kleita par miljonu. Visas svinības izmaksā ap 20 miljoniem dolāru.

Divus gadus pirms Latvijā nogrima “Norvik” jeb “PNB banka”, tās īpašnieks Guseļņikovs, kurš savulaik esot strādājis Gucirijevu ģimenes bankā ”BINBank” lepojās, ka kopā ar Krievijas bagātākās ģimenes dēlu Saīdu plāno darījumu par Ukrainas ”Sberbank” iegādi.

Bet pavisam nesen Gucirijeva ģimenei izdevies kāds īpašs darījums, kas nebūtu varējis notikt bez Baltkrievijas augstākās vadības akcepta. Baltkrievija pārdevusi valsts banku ”Paritetbank” britu kompānijai, kuras galvenais labuma guvējs ir Saīds Gucerijevs.

“Jauni ievērojami objekti parādīsies uz Baltkrievijas kartes. Un tās mūsu valstij ir svarīgas stratēģiskas pozīcijas. Starp tām Ņežinskas ieguves un apstrādes kombināta. Tā būvēšanas ideju savulaik atbalstīja arī mūsu prezidents,” saka Gucerijevs.

Prezidenta un miljardiera draudzība ļāvusi Baltkrievijā sākt izveidot milzīgu kālija ieguves rūpnīcu. Naudu tam devusi Ķīnas banka. Lukašenko priecājas – kad jaunā ražotne sāks darbu, Baltkrievija kļūs par kālija līderi pasaulē: “Mums ļoti svarīgi, lai mēs savienotu attiecības ar Baltkrievijas kālija kompāniju “Slavkalij” un jūs tirgū izietu saskaņoti. Pēc tam, kad mēs palaidīsim Ņežinskas kombinātu jūsu “Slavkalij”, Un pēc tam, kad mēs palaidīsim Pripjatā, kur jau esam uzbūvējuši uzņēmumu, mēs kālija izrakteņu ziņā praktiski ieņemsim pirmo vietu pasaulē.”

Gucerijeva un Lukašenko kūrēto kālija projektu plānots nodot ekspluatācijā 2023.gadā. Tas, visticamāk. arī nodrošinās kravas, ko pa dzelzceļu vedīs uz Latvijas ostām. Mūsu politiķi sola – kālijs un naftas produkti no Baltkrievijas ir tas, kam jāaizstāj kravas, kas vairs nenāk no Krievijas. Janvārī par Eiropas pēdējo diktatoru dēvēto prezidentu Minskā aizbrauca satikt premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Delegācijas cilvēki “Melu teorijai” apliecina – Gucerijeva vārds sarunās neesot izskanējis. Bet ir skaidrs – viņa ietekme un draudzība ar prezidentu ietekmēs arī kravu plūsmu Latvijas virzienā.

Aprīlī bija iecerēta Lukašenko vizīte Rīgā, tomēr vīruss plānus izjauca. Bet uzaicinājums Lukašenko joprojām esot spēkā – to “Melu teorijai” apstiprina ārlietu ministrijā: “Tā tika atlikta uz vēlāku laiku, bet noteikti ir dienas kārtībā, un datumi tiks saskaņoti pa diplomātiskajiem kanāliem, un viss ies uz priekšu.”

Aprīļa beigās pēc koku stādīšanas talkas Lukašenko visiem žurnālistiem dzirdot zvanīja Gucerijevam. Uzrunā viņu par Mišu un prasa Minskas slimnīcām sagādāt medicīnas iekārtas.

Lukašenko prasījis palīdzību ne tikai sev pietuvinātam oligarham. Lūgumu sarakstu ar mediķu aizsarglīdzekļiem un aprīkojumu medicīnas iestādēm jau aprīļa pirmajās dienās saņēmusi arī Latvija. Neoficiālas ziņas liecina, ka Lukašenko režīms meklēja ap pusmiljonu respiratoru, 10 000 aizsargbriļļu, 50 bronhoskopus, 70 pārvietojamās elpināšanas iekārtas, 25 000 skābekļa caurulītes, 1000 skābekļa maskas un vēl daudzas citas ierīces.

Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Ilgvars Kļava norāda: “Mēs saņēmām notu. Ar lūgumu, – ja ir iespējams, piegādāt specifiskas tehniskas lietas, kas nepieciešamas viņu veselības aizsardzības sistēmā. Tur bija respiratori un ķīmiski produkti. Arī aparāti. Medicīniskie.”

Vaicāts, vai Latvijas puse tad saprata – varam vai nevaram palīdzēt, Kļava atbild: “Mēs saziņā ar Veselības ministriju… Viņi aizņemti ar mūsu pašu veselības sistēmas nodrošināšanu. Mēs paši importējam un ievedam nepieciešamās lietas. Dotajā situācijā tieši tās specifiskās lietas, kas bija nepieciešamas Baltkrievijai, mums nebija ko nosūtīt uz Baltkrieviju.”