Jaunākajā Eastern European Outlook apskatā tiek aplūkota situācija Baltijas, Polijas, Ukrainas un Krievijas ekonomikā un sniegts šo valstu turpmākās attīstības vērtējums. Informāciju komentē SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.
Recesija pasaules ekonomikā ir beigusies, tomēr atgūšanās nav viennozīmīga. Saglabājas daudz risku. Atklāts ir jautājums par spēku, kas spēs aizstāt masīvās fiskālās ekspansijas radīto efektu un nodrošinās noturīgu turpmāko izaugsmi. Joprojām saglabājas neskaidrības par finanšu sektora turpmākajām attīstības perspektīvām.
Pasaules ekonomikas lejupslīde Austrumeiropas reģionu ir skārusi ļoti smagi. Viskrasāko kritumu ir piedzīvojušas Baltijas valstis un Ukraina. Ļoti iespējams, ka Baltijas ekonomikās lielākais kritums gada izteiksmē ir aiz muguras. Tomēr lejupslīde turpināsies arī nākamgad. Šo valstu ekonomiku atkopšanās būs gausa, uz eksportu balstīta. Tādēļ lielu lomu spēlēs turpmākā ārējā pieprasījuma attīstība. Tikmēr Baltijai, lai atgūtu konkurētspēju, ir konsekventi jāturpina izvēlētais iekšējās devalvācijas ceļš, turpinot „griezt” algas un cenas. Atslēga uz ekonomikas atkopšanos, īpaši Latvijai un Lietuvai, ir valsts finanšu stabilizēšana. Straujās pārmaiņas ir mazinājušas nesabalansētību ekonomikās. Vājā pirktspēja un pieaugošais bezdarbs turpinās spiest cenas uz leju. Valdības būs spiestas turpināt īstenot skarbus, nepopulārus izdevumu optimizēšanas pasākumus. SEB bankas uzskats ir, ka Baltijas valstu valūtu kursu režīmi tiks saglabāti. Tomēr ekonomikas atgūšanās ir lēna un notiekošās izmaiņas brīžiem tiek visai pretrunīgi vērtētas, kas varētu izraisīt jaunus spekulāciju un baumu viļņus. Reģiona valstis joprojām saglabās augstu ievainojamību, kas galvenokārt izpaudīsies kā nepieciešamība pēc ārējā finansējuma. Vislabāk starp apskatā ietvertajām valstīm klājas Polijai. Tās ekonomika līdz šim ir attīstījusies daudz sabalansētāk, kā rezultātā krīze to ir skārusi salīdzinoši vismazāk. Tātad, reģiona atgūšanās galvenie priekšnosacījumi būs šo valstu finanšu stabilitāte un ārējo tirgu atkopšanās ātrums.
Latvijas ekonomika, galvenokārt pateicoties sprādzienveidīgajam patēriņa pieaugumam, bija attīstījusies izteikti nesabalansēti. Līdz ar to korekcijas Latvijas ekonomikā īstenojas visstraujāk. Sagaidāms, ka šogad ekonomikas kritums sasniegs 17.5%, bet nākamgad tas būs mērenāks un būs 3% apmērā. Kaut arī IKP nākamgad kopumā būs ar mīnusa zīmi, pozitīvas un pārliecinošākas pārmaiņas ekonomikā sagaidāmas nākamā gada otrajā pusē. Lielu lomu spēlēs pieprasījuma izmaiņas ārējos tirgos. Notiekošā iekšējā devalvācija, kas izpaužas algu un cenu samazinājumā, turpinās ierobežot ekonomisko aktivitāti. Tomēr saprātīgas cenu politikas īstenošanai ir jāspēj daļēji kompensēt pirktspējas kritumu. Joprojām strukturālās reformas rit pārāk gausi, bieži vien formāli koncentrējoties uz skaitļiem nevis vēlamo rezultātu ilgtermiņā un būtību. Bezdarbs turpina augt un augstāko punktu sasniegs nākamā gada sākumā. Tas samazināsies pakāpeniski. Krasās korekcijas rezultātā kārtējo maksājumu konta deficīts ir izzudis un šogad tajā ir vērojams pārpalikums. Taču strauji audzis finanšu konta deficīts. Liela nozīme turpmākajā ekonomikas attīstībā būs pragmatiskai un saprotamai valdības rīcībai. Tai jāuzlabo plānoto un jau pieņemto lēmumu skaidrošanas darbs, jo sagaidāms sociālās spriedzes pieaugums. Valdības darbībai jākļūst prognozējamākai un caurskatāmākai. Ļoti būtiski ir pildīt panākto vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem un turpināt reformas. Lielākais šķērslis uz atgūšanos ir uzņemto saistību izpilde un nākamā budžeta pieņemšana. Tuvojošās vēlēšanas un nestabilā ekonomiskā situācija palielinās viļņošanos politiskajā vidē. Tajā pašā laikā ir jāmeklē veidi, kā īstenot ekonomikas aktivizēšanas pasākumus.
Igaunijas ekonomika joprojām turas Baltijas valstu ekonomikas cikla priekšgalā un atrodas salīdzinoši labākā situācija par pārējām abām kaimiņvalstīm. Sagaidāms, ka Igaunijas ekonomikas kritums šogad sasniegs 13.6%. Nākamgad situācija stabilizēsies, taču joprojām ekonomikas aktivitāte būs negatīva (-0.3%). Pateicoties īstenotajai pragmatiskajai budžeta politikai Igaunija līdz šim ir spējusi izvairīties no nepieciešamības griezties pēc palīdzības pie ārējiem kreditoriem. Igaunija saglabā apņēmību budžeta deficītu noturēt zem Māstrihtas noteiktā kritērija un ieviest eiro jau 2011. gadā. Bezdarbs turpinās strauji augt. Nesabalansētība ekonomikā turpinās rukt un kārtējais maksājumu konts turpmākajos gados būs pozitīvs. Deflācija būs īslaicīga. Sagaidāms, ka šogad tā būs 0.1% apmērā, bet nākamgad jau būs vērojama inflācija 1% apmērā.
Lietuvas IKP šā gada otrajā ceturksnī kritās par 20.2%, kas liecināja, ka tās ekonomika ir iegājusi krasas korekcijas fāzē. Par to liecina mazumtirdzniecības un eksporta kritums. Savukārt rūpniecības samazinājums šogad ir bijis mazākais Baltijā. Arī Lietuvā nākamgad IKP turpinās kristies, samazināsies algas, pieaugs bezdarbs. Savukārt Lietuvā nav gaidāma deflācija. Mazākā mērā kā Latvijā, taču aktualitāte būs izdevumu samazināšana un valsts finanšu stabilizēšana.
