Ar pareizu pieeju trūkstošā nauda mediķu, pedagogu algām un citām būtiskām vajadzībām varētu tikt atrasta bez liekas kavēšanās, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Pēc Baldzēna sacītā, Latvija sociālajā jomā un algu līmenī krietni atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. “Akcīze alkoholam – Saeima zibenīgi reaģēja. Divus gadus ilgi ceļ neapliekamo minimumu. Es nedomāju, ka tā ir stratēģiski pareiza lieta,” uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētājs.
Saskaņā ar viņa teikto, sociālais dialogs ar arodbiedrību saistībā ar valsts budžetu nav bijis. “Mūsu viedoklis ir sekojošs, ka vajadzētu vispirms izdiskutēt jautājumus ar sociālajiem partneriem un pēc tam tos apspriest ar koalīciju, un tad pieņemt lēmumu. Diemžēl rezultāts ir otrāds,” sacīja Baldzēns.
LBAS vadītājs skaidroja, ka šis valsts budžets sabiedrības neaizsargātājiem locekļiem nedod neko. “Ja mēs sakām, ka mēs no vienas puses vēlamies aizsargāt dzimstību, tad katrā ziņā būtu jāceļ neapliekamais minimums kopā ar minimālo algu,” norādīja Baldzēns.
Tā vietā nākamā gada budžetā valdība ir nolēmusi paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu no 250 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Valstij šis lēmums izmaksā 32 miljonus eiro.
“Šobrīd mātei vai tēvam, kura apgādībā ir 1 bērns, neapliekamais minimums ir 250 eiro mēnesī un atvieglojums 230 eiro, bet, ja viņš/viņa saņem 430 eiro minimālo algu, tad nevar izmantot visu atvieglojumu summu (paliek pāri 50 eiro), šo atlikumu palielinot līdz 100 eiro, viņi neiegūst ne eiro centa. Tāpēc tieši šiem mazāk turīgajiem ir svarīga minimālās algas paaugstināšana, jo tad var izmantot šos atvieglojumus,” skaidroja Baldzēns.
Savukārt runājot par šodien rīkoto Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) tikšanos, Baldzēns apstiprināja, ka veselības nozares pārstāvji varētu lūgt Valsts prezidentam Egilam Levitam atgriezt atpakaļ Saeimā aizvadītajā nedēļā pieņemto budžeta likumuprojektu.
“Šodien jau mediķi pateica, ka ir doma vēlreiz lūgt Valsts prezidentu caurlūkot valsts budžetu. Tas nenozīmē valdības demisiju, tas nozīmē iedot iespēju Saeimai vēlreiz paskatīties uz to tā nopietni,” skaidroja Baldzēns.
Kā zināms, LBAS priekšlikums ir paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, uz rokas minimālo algu saņemt 406 eiro mēnesī. Tas dotu iespēju ietaupīt 32 miljonus eiro, kurus nebūtu valstij jānoraksta zaudējumos, rezultātā vēl valsts budžetā ienāktu 4,2 miljoni (IIN) plus vēl četras reizes lielāka summa pašvaldībām, papildus iegūstot no minimālās algas saņēmējiem akcīzi, PVN utt. Tātad, būtu iespēja atrisināt civilizēti ne tikai brīvpusdienu jautājumu, bet vēl paliktu nauda citām vajadzībām.
Foto: Valsts kanceleja
