Medicīnas darbinieki cerēja, ka Valsts prezidents Egils Levits neizsludinās budžeta likumus un liks Saeimai tos pārstrādāt, lai mediķi saņemtu visu likumā solīto 20% algu pieaugumu. Prezidents mediķu cerības neattaisnoja un budžetu izsludināja, bet ar vienu piebildi. Saeimai jāizņem tukšie solījumi ne vien no medicīnas finansēšanas likuma, bet arī no astoņiem citiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Saeimas deputāti ir nobijušies, jo likumu labošanai jānotiek vienlaikus ar parakstīšanos par viņu atlaišanu. Svītrojot skolotājiem, zemniekiem un augstskolām gadiem sasolīto, paraksti var savākties ātri.
Likumos ierakstītie tukšie solījumi par gaidāmo naudas pieaugumu skolotājiem, mediķiem un zemniekiem ir izdevīgi lobijiem un politiķiem. Arodbiedrības var uzstāt uz likuma pildīšanu, deputāti atrunāties, ka prasības jau ir likumā, tik valdība tos nepilda. Prezidents Egils Levits tagad prasa šo sistēmu mainīt.
“Tas ir sliktas likumdošanas piemērs, piemēri, vairāki tādi likumi, un es domāju šī prakse ir jābeidz, jo mēs redzam arī no pašreizējām prasībām, ka tas rada tikai neizpratni un tas rada vilšanos par to, ka šie solījumi netiek izpildīti. Un, ja ir solījums, tad ir jābūt izpildei,” norāda Latvijas valsts prezidents Egils Levits.
Likumi ar neizpildāmu apsolījumu nākamajos gados iedot noteiktu summu kādai nozarei, ir raksturīgi tikai Latvijai. Prezidents uzskata, ka ja politiķiem Saeimā ir vēlme kādu nozari vairāk atbalstīt, tie savu lēmumu var pieņemt, piemēram, politiskas deklarācijas formā. Tā neradot maldīgu iespaidu, ka valsts to var atļauties.
“Es domāju, ka šādai praksei ir jābeidzas. Es aicinātu Saeimu tuvākajā laikā pārskatīt šos solījumu likumus, un savest kārtībā ar budžetu. (NP: Vai, jūsuprāt, Saeimai pietiks drosmes to izdarīt?) Es teiktu, ka valsts intereses ir pirmā vietā, pirmā vietā ir tas, lai Saeima, lai parlaments darbotos tā, ka cilvēkiem rodas uzticība. Un es domāju tie cilvēki Saeimā, kuri ir atbildīgi, tie to saprot un tie arī attiecīgi rīkosies,” pauda Levits.
Ceturtdien pie Saeimas logiem trokšņoja mediķi. Ārstus aizvaino deputātu attieksme, kas pirms gada gandrīz vienbalsīgi Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīja, ka algas pacels par 20 procentiem, bet tagad budžetā no solītā izpildīja tikai daļu. Deputāti ir satrūkušies, jo arvien aug parakstu skaits referendumam par viņu atlaišanu.
Ja deputāti izpildīs valsts prezidenta aicinājumu, tas var satracināt skolotājus, zemniekus, zinātniekus, ceļu būvētājus un sportistus, kam deviņos likumos nākamajos trīs gados apsolīti valsts kasē neesoši 3 miljardi.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, lielākās summas bez seguma sasolītas likumā Par autoceļiem 1 miljards, 217 miljoni, Augstskolu likumā pusmiljards (514 miljoni), Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā 463 miljoni, Veselības aprūpes finansēšanas likumā 430 miljoni, Zinātniskās darbības likumā 308 miljoni, Izglītības likumā 130 miljoni, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā 16 miljoni, Sporta likumā 3,2 miljoni un Valsts Kultūrkapitāla fonda likumā 100 tūkstoši.
“Par to mēs esam runājuši un sprieduši, kā vislabāk to darīt. Ir vēlme vai nodoms budžeta komisijai izveidot nodokļu politikas apakškomisiju, kura strādātu un raudzītos pie tā, kā valstī var iekasēt vairāk nodokļus, kur ir šīs rezerves, lai valsts budžetā būtu vairāk naudas, ko tad arī varētu gan veselības aprūpes darbiniekiem algu samaksai nodrošināt, gan pensionāriem, gan arī citām lietām, kas valstij ir nepieciešamas, un vienlaikus ar šo nodokļu revīziju, ar nodokļu politikas pārskatīšanu, meklējot, kur valsts joprojām neiekasē nodokļus, kur tie aiziet garām, kur ir visi šie melnie vai pelēkie caurumi, Šī nodokļu politikas apakškomisija arī uzliktu uz galda visus šos likumprojektus, kurus ir pieņēmušas iepriekšējās Saeimas. Komisija vēl nav nodibināta, ir nolemts to dibināt, ceru, kas tas varētu notikt visdrīzākajā laikā, un tad arī kopā ar šo lielo bildi arī skatīties uz likumprojektiem, kādā veidā – par to arī jālemj šai komisijai,” pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Jaunās apakškomisijas vadīšanu nolemts uzticēt “KPV LV” frakcijas deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai. Vēl ceturtdien viņa par uzticēto bīstamo misiju revidēt ”tukšo solījumu likumus” neko nezināja.
“Apakškomisijas mērķis nav risināt šīs te nepilnības, bet gan uzrunāt un skatīties, ko mēs varam darīt tieši ar nodokļu sistēmu, iespējams, uzlabot, pilnveidot iekasējamību,” izteicās Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena
(KPV LV).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šefs Mārtiņš Bondars ir pārliecināts, ka likumi nav jālabo. Viņaprāt, kļūdās Valsts prezidents.
“Likumi ir politikas turpinājums. Jebkurā gadījumā. Tas nav otrādi. Tas nozīmē tikai vienu, ka tā vēlme no likumdevēja var būt viena, un stiprāka, nekā valdības iespēja to realizēt. Tā iespēja, ka šie likumi netiks mainīti, ir liela. (NP: Un kam tas būtu jādara, ja prezidents saka un Satversmes tiesa uzskata, ka tādiem likumiem nav jābūt spēkā?) Acīmredzot, mums ir par ko parunāt ar prezidentu un Satversmes tiesu. (NP: Tas nozīmē?) Protams, ja prezidents atsūtīs šo likumu bez sarunas, tad šī saruna notiks likumu izskatot, ja tas notiks pirms tam, tad šī saruna notiks citādāk. (NP: Tad budžeta komisija nerosinās šos likumus mainīt un samērot ar esošo situāciju?) Budžeta komisija un vispār neviena komisija nerosina kādu likumu mainīt. To dara deputāti un deputātu grupas. Tā kā tas ir deputātu un deputātu grupu jautājums. (NP: Tad varbūt jūsu frakcija, jūs ar kolēģiem esat to apsprieduši?) Es jau minēju sākumā, ka Saeima drīkst strādāt ar iecerēm un sapņiem, savukārt valdībai ir jāstrādā ar faktiem un realitāti un tur arī tā pretruna vai šķēre veidojas. (NP: Bet tas mazina tādu tiesisko paļāvību. Tāds likums ir spēkā, cilvēki gaida, bet nekas nenotiek.. Un jūs jau esat arī valdību veidojošā partija.) Tieši tā! Un ja mēs runājam par likumu spēkā esamību, ir tādi likumi, kas regulē, jeb nosaka noteikumus un ir tādi likumi, kas dod zināmas cerības,” uzskata Bondars.
Uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju attiecas četri ”tukšo solījumu” likumi. Iebilst varētu pedagogi, augstskolas, sportisti un zinātnieki. Komisijas vadītājs cer sagaidīt atrisinājumu no Satversmes tiesas, kur pēc opozīcijas pieteikuma ierosināta lieta par 2019.gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjoma studijām valsts dibinātās augstskolās atbilstību valsts pamatlikumam.
“Protams, vieglāku situāciju nepadara arī uzsāktā parakstu vākšanas procedūra, jo tas izraisīs zināmu viļņošanos sabiedrībā. Tā kā es darītu tā, ka vispirms sagaidītu valsts vadošo juristu viedokļus, kā Saeimai būtu jārīkojas, tad būtu koalīcijas diskusija, kā to darīt un tad, manuprāt, būtu jāķeras šiem likumiem klāt,” pauž Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).
Gada sākumā steigā veidojot šī gada budžetu, koalīcijas partijas stāstīja, ka savu jauno politiku realizēs nākamajā – 2020.gada budžetā. Budžets ir pieņemts, bet neviena partija nevar lepoties, ka būtu sasniegts kāds no lielajiem mērķiem.
“Šajā koalīcijā ir piecas partijas, kas skatās viena otrai uz nagiem. Un šīs budžets noteikti nav kādas atsevišķas partijas budžets. Mēs viens otram skatāmies uz nagiem un tas ir sabiedrībai labi. Jo neviena no partijām nav “nofenderējusi” šo budžetu saviem politiskajiem mērķiem. Šis ir izsvērts, labākais iespējamais budžets gan pensionāriem, gan iekšlietām, gan izglītībai, gan mediķiem, ņemot kopumā,”izteicās Saeimas KPV LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Foto: Saeimas kanceleja
