To apliecināja vairāki avoti, kas piedalījās šonedēļ valdības rīkotajā slēgtajā sēdē, raksta Apollo.lv.

Uz jautājumu, vai tā ir taisnība, veselības ministre Ingrīda Circene (V) atbildēja: «Par šo jautājumu runāsim tad, kad būs skaidri redzami skaitļi. Es stingri aizstāvēšu veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka naudas summu, kas nepieciešama iedzīvotāju veselības nodrošināšanai, nedrīkst apcirpt tādā mērā, lai mēs nevaram sniegt pakalpojumu.»

Viņa ir pārliecināta, ka ir daudz citu izdevumu, kas nav tiešā veidā saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, un ka varēs ietaupīt, tos samazinot. Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta dati apliecina, ka 30% gadījumu ātro palīdzību izsauc tad, kad būtu nepieciešama ģimenes ārsta palīdzība.

Viena brigāde valstij izmaksā 136 tūkstošus latu gadā, bet vidējais nobraukums uz vienu šādu izsaukumu ārpus Rīgas ir 36 līdz 50 kilometri.

Circenes viens no pirmajiem uzdevumiem būšot novērst situācijas, kad ātrā palīdzība brauc tur, kur būtu jāgādā ģimenes ārstam. Ministrei esot iecere, ka obligātajos ģimenes ārstu kritērijos jāieraksta prasība ārstu praksēm obligāti strādāt astoņas stundas, vismaz ar medicīnas māsu vai ārsta palīgu. Tas, viņasprāt, varētu samazināt ātrās palīdzības izsaukumu skaitu.

Circene ir pārliecinājusies, ka atsevišķās vietās brigādes ne vienmēr ir pietiekami noslogotas, tāpēc pa dienu tās vietā varētu strādāt ārsta palīgs atbilstošā darba kabinetā, kur pieņemtu pacientus. Tas valstij izmaksātu divas – 2,5 reizes lētāk.

Circene saka: «Degvielas patēriņa, mašīnu skaita un amortizācijas izmaksu samazinājums dotu iespēju lielākai medicīnas pakalpojumu pieejamībai.»