Autotransporta direkcija (ATD) sākusi vērtēt 15 pretendentu pieteikumus konkursā par tiesībām sniegt valsts dotētus sabiedriskā transporta pakalpojumus no 2021. līdz 2030. gadam, vēsta NRA.lv.
15 pretendenti iesnieguši kopā 40 pieteikumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīkla daļās, kā ATD sadalījusi to maršrutu tīklu, kāds iecerēts no 2021. gada 1. janvāra. Šobrīd nav pasakāms, cik no pašreizējā maršrutu tīklā strādājošiem 26 uzņēmumiem nolēmuši pašlikvidēties, bet cik – cīnīties par saglabāšanos. Te nepalīdz vienkāršā aritmētiskā darbība 26-15=11. Pirmkārt, iespējami gadījumi, kad viens pretendents nozīmē vairāku uzņēmumu apvienību. Otrkārt, konkurss pēc noteikumiem atver Latvijas tirgu arī ārzemju pārvadātājiem, kuru parādīšanās Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas nebūtu fantastika. Jebkurā gadījumā ir notikusi pārvadātāju pārgrupēšanās, par kuras rezultātiem ATD cer tikt skaidrībā līdz marta sākumam.
Kā jau varēja gaidīt, pārgrupēšanās aizņēma daudz vairāk laika, nekā sākotnēji bija atvēlēts konkursam. To izsludināja pērnā gada 17. jūlijā ar nosacījumu, ka pieteikumi jāiesniedz līdz septembra sākumam, lai to izvērtēšanu varētu paspēt līdz pagājušā gada beigām. Jau 2020. gadu vajadzēja sākt ar skaidrību par pārvadājumiem 2021. gadā, lai konkursā uzvarējušie uzņēmumi varētu laikus gatavoties savu saistību izpildei no 2021. gada 1. janvāra. Tagad atliek cerēt uz skaidrību šā gada vidū un pārvadātāju spēju pusgada laikā sagatavoties jauno prasību izpildei.
Pirmajā piegājienā ATD saņēma nevis pieteikumus, bet sūdzības par 38 konkursa nolikuma punktiem, starp kuriem atradās vairāki tādi, kam nepiekrita arī Iepirkumu uzraudzības birojs. ATD šos punktus pārstrādāja, bet uzņēmēji turpināja sūdzēties. Šonedēļ stājās spēkā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumi jaunās sūdzības noraidīt un ATD drīkstēja ķerties pie konkursa pieteikumu izvērtēšanas.
Pamatjautājums ir tāds, vai konkursā pieteikto zemāko cenu summa nepārsniedz 447 miljonus eiro, cik valdība atļāvusi ATD apsolīt pārvadātājiem kā dotāciju summu uz desmit gadiem izsolīto pārvadājumu periodā. Izrēķināt tādu atbilstību vai neatbilstību nav triviāla lieta. Pārvadātāji ir nosaukuši cenu, par kādu viņi gatavi veikt vienu valsts pasūtītu pārvadājumu kilometru. Šīs cenas noteikti atšķirsies dažādos ATD izveidotajos maršrutu tīkla apgabalos atkarībā no iedzīvotāju izvietojuma, vietējo un starppilsētu reisu attiecības, ceļu stāvokļa utt. Visu šo nosacījumu rezultāts ir naudas summa, kādu pārvadātājs plāno savākt no pasažieriem par biļetēm un neprasīt no valsts kā zaudējumu segšanu. Uzvara konkursā panākama, ieplānojot lielākus ieņēmumus no biļetēm, taču tādā gadījumā iestājas parastie riski, ka kāds vai kādi uzvar konkursā ar nereāli zemas cenas piedāvājumu. Ja kāds pārvadātājs pats sevi par to sodīs, t.i., izputēs, tad tas tomēr nedos risinājumu sabiedrisko pārvadājumu tālākai uzturēšanai attiecīgajā maršrutu tīkla daļā. Protams, šo daļu varēs piedāvāt kaimiņos esošo tīkla daļu apsaimniekotājiem, bet diez vai viņi to pārņems ar tādiem nosacījumiem, kādi iepriekšējo uzņēmumu iedzinuši bankrotā.
Vispirms gan jānoskaidro, vai konkursu vispār uzskatīt par notikušu. Tātad – vai pārvadātāji prasa ne vairāk par to, cik valsts gatava maksāt. Diez vai pati valsts to šobrīd zina, cik tā gatava maksāt kaut vai tikai 2021. gadā. Atkarībā no tā, kāds iespaids turpmākajos mēnešos radīsies par valsts 2021. gada ieņēmumiem, būs iespējams piemeklēt traktējumu valsts izdevumiem pasažieru pārvadājumu uzturēšanai. Varbūt 2021. gadam varēs atvēlēt 1/10 daļu no 447 miljoniem, bet varbūt – mazāk, lai lielākus gada izdevumus atstātu turpmākajiem gadiem, kad dotācijas nāksies palielināt atbilstoši inflācijai, valsts palielinātajām degvielas akcīzes nodokļa likmēm u.tml. Kaut kādu apstākļu (pašvaldību reforma, vēlēšanas) sakritības rezultātā iespējams arī tā, ka pašreizējā valdība 2021. gadam piešķir tik, cik pārvadātāji prasa, bet 447 miljonu izsmelšanas problēmu atstāj nākamajām valdībām.
Arnis Kluinis
