Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada augustā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 32,3%. Preču importa vērtība augustā gada griezumā pieauga straujāk – par 56,3%.

2021. gada augustā gada griezumā eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Lielu daļu no eksporta vērtības kāpuma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums. Strauji auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, minerālo produktu, kā arī augu valsts produktu eksports. Tāpat pieaugums bija vērojams plastmasu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības, kā arī citu eksporta grupu vērtībām. Savukārt samazinājās dzērienu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

“Kopš pandēmijas sākuma eksporta rādītāji praktiski ir vienīgie, kuri mūsu ekonomikas līkni ceļ uz augšu. Pat neskatoties uz neskaitāmiem un iepriekš neparedzamiem izaicinājumiem, gan Latvijā, gan partnervalstīs, mūsu uzņēmēji ir spējuši atrast pareizo sadarbības formulu, iekļaujoties globālās piegāžu ķēdēs, kā arī paplašinot eksporta tirgus ģeogrāfiju. Eksporta turpmākai izaugsmei izšķiroša nozīme būs konkurētspējas un produktivitātes kāpināšanai, tādēļ jau tagad tiek strādāts pie dažādiem eksportētāju atbalsta instrumentiem,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Augustā valstu griezumā, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 31,8%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, koksne), Vāciju (koksne), Zviedriju (dzelzs un tērauds), Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne).

Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 8,8%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (farmācijas produkti un dzērieni) un Baltkrieviju (plastmasa un tās izstrādājumi, papīra izstrādājumi).

Jūlijā strauji auga eksports arī uz pārējām valstīm – par 48%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju (graudaugu produkti) un ASV (koksne).

Preču importa vērtības pieaugumu augustā gada griezumā veicināja satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports, minerālo produktu, dzelzs un tērauda, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī plastmasas un to izstrādājumu imports.

Kopumā gada astoņos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-augusta apjomus par 22,8%. Preču imports šajā laika posmā bija par 29,8% lielāks nekā pirms gada.

Lai arī pašlaik pieprasījums noieta tirgos ir stabils, vienlaikus saglabājas augsts Covid-19 tālākās izplatības risks, kas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempus.