– Kam jāatbild par kapacitātes trūkumu, lai spētu no ledus atbrīvot Rīgas līcī iesalušos kuģus? Vai varēja labāk sagatavoties šādai situācijai? Ziema taču ir ziema, arī pagājušajā ziemā bija stiprs sals!
Uldis Augulis: – Pagājušā, aizpagājušā gada ziema bija daudz vieglāka, šāda ziema ar tik lielu sasalumu nav bijusi pēdējos 15 gadus.
– Bet tas nav arguments.
– Protams, tas nav arguments. Ostas kapteinis jau decembra beigās izdeva rīkojumu par kuģošanas ierobežojumiem ziemas apstākļos, aizliedzot ledus navigācijas laikā Rīgas jūras līcī kuģot kuģiem, kuru jauda ir mazāka par 1600 kW un neatbilst ledus klasei 1C. Tas diemžēl tiek pieļauts. Par iespējamajiem laikapstākļiem tika brīdināta gan Rīgas brīvosta, gan stividoru kompānijas, uzņēmēji – brīvostai bija jābūt tiem gataviem, piemēram, aizrunājot papildu ledlauzi vai velkoņus. Brīvosta palīdzību ir prasījusi tikai publiskā telpā, bet nekādu oficiālu pieprasījumu SM nav saņēmusi.
Jūras administrācija un Aizsardzības ministrijas struktūras pagājušonedēļ sazinājās ar kaimiņvalstīm, un saņemta informācija, ka palīdzēt var Dānijas, Zviedrijas ledlauži. Par to tika informēta Rīgas brīvosta, kuras ziņā tagad ir palīdzību izmantot vai neizmantot.
Apmēram tikpat daudz kuģu var apkalpot arī Tallinas ostā.
Iesaluši ne tikai vasaras periodam paredzētie kuģi, bet arī upju kuģi – arī kravu pasūtītājiem, pārvadātājiem, stividoriem vajadzēja izvēlēties laikam atbilstošus kuģus.
– Bet tas, ka nepiesaistīja šos papildu ledlaužus vai velkoņus, ir tikai brīvostas atbildība vai vēl kāda? Satiksmes ministrijai (SM) taču arī ir savs pārstāvis brīvostā!
– Rīgas brīvostas valdē ir gan SM, gan Ekonomikas ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, un lielākā pārstāvniecība ir no Rīgas domes. Ja ir problēmas, tad brīvostai par to ir jāinformē, ja tās nepieciešams risināt valsts līmenī, tad, protams, SM kopā ar valdību tās risinās. Bet līdz šim brīvosta nedeva nekādas indikācijas, ka tā netiktu galā. Par problēmām vēstuli saņēmām nevis no brīvostas, bet no stividorkompānijām, ka kuģi stāv un sagādā zaudējumus. Vaina droši vien ir jādala. Jautājums arī par to, vai gribam lētāk tikt cauri, vai brīvostai tomēr jānodrošina, lai kravu plūsma caur ostu būtu. Es te redzu plānošanas problēmas.
– Skaidrs, ka tas rada zaudējumus īstermiņā, bet vai arī ilgtermiņā varētu zaudēt kādus klientus, ienākumus?
– Tuvākais un lētākais ceļš būs Rīgas brīvosta, un, tikko būs ledus izgājis, izmantos Rīgas ostu tik un tā, jo tā tomēr daudziem ir izdevīgāk. Brīvostai rūpīgāk jāplāno gatavošanās nākamajai ziemai, jāstrādā ar citām ostām, jāvienojas jau laikus, jāpasūta papildu velkoņi vai ledlauži.
– Turpinot ziemas tēmu – šoziem sniega tīrīšanai tērēts krietni vairāk līdzekļu nekā citus gadus. Vai tas nozīmē, ka mazāk paliks bedrīšu lāpīšanai?
Kad tika pieņemts budžets, nevarēja prognozēt, ka ziema varētu būt ar tik daudz un ilgstošu sniegu. Šobrīd ar Finanšu ministriju skaņojam iespēju saņemt papildu līdzekļus bedrīšu remontam, ja to vasaras periodā varētu trūkt. Paralēli tam budžetā papildus struktūrfondu līdzekļiem tieši ceļu, virskārtas rekonstrukcijai ir vairāk līdzekļu nekā bedrīšu labošanai, jo ilgtermiņā segas rekonstrukcija vai virsnofrēzēšana, uzklāšana no jauna valstij izmaksā lētāk nekā katru gadu labot bedres.
– Parasti jau krīzes laikā cenšas pielāpīt, fundamentālākus ieguldījumus atstājot uz laiku, kad būs nauda.
– Īstermiņā lāpīt bedres varbūt ir lētāk, bet neesam tik bagāti, lai domātu par īstermiņa problēmu piesegšanu. Domāju, ka, neraugoties uz krīzi, mums jādomā ilgtermiņā.
– Bet kopumā līdzekļu ceļu remontiem, rekonstrukcijai ir vairāk nekā pērn, piesaistīti gan no Eiropas fondiem, gan ietaupot no iepirkumiem. Tas nozīmē, ka autovadītājiem šogad nebūs jābrauc kārtējās akcijās, protestējot pret slikto ceļu kvalitāti?
– Protesta akcijās, iespējams, kādās vietās būs jābrauc. Bet lielie maģistrālie ceļu posmi Ventspils–Rīga, Liepāja–Rīga, no Sēnītes uz Valmieru un vēl uz austrumu pusi, arī no Jelgavas uz Lietuvas robežu caur Meiteni šogad, nākamgad pilnībā tiks renovēti par ES struktūrfondu līdzekļiem, tai skaitā vairāk nekā 200 km grants ceļu tiks noasfaltēti. Līdzekļu apjoms ir liels, tāds līdz šim Latvijas ceļiem nav bijis.
– Un pašvaldību ceļiem?
– Pašvaldību ceļu uzturēšanas līdzekļi atšķirībā no valsts autoceļiem ir palikuši pagājušā gada līmenī. Papildu līdzekļi no struktūrfondiem pieejami tām pašvaldībām, kas realizē tranzītielu projektus, sakārtojot centrālās ielās, kā arī, iespējams, kādi līdzekļi palikuši pāri no projektu realizācijas, arī no satiksmes drošības projektiem. Ja būs pārpalikumi, sludināsim vēl trešo kārtu tranzītielu projektiem, jo daudzām pašvaldībām projekti nebija tik labā līmenī, lai tiktu apstiprināti.
– Autovadītāji nikni un vāc parakstus iesniegumam jums, lai saremontētu Liepājas–Klaipēdas ceļu, kas esot briesmīgā stāvoklī. Tur kas tiks darīts?
– Par to ir arī Valsts prezidenta vēstule, kas tapa pēc brauciena uz Lietuvu pa šo ceļu. Tas tiks remontēts, ja paliks pāri līdzekļi no projektiem, bet šobrīd to ir tik, cik ir. Ja ietaupīs, varēsim runāt par šā posma atjaunošanu.
– Pērn ietaupīja diezgan daudz izsolēs. Vai zemās iepirkumu cenas, kas dažkārt izskatījās esam pat zem pašizmaksas, nenozīmēja arī zemu kvalitāti? Kā tā tiek kontrolēta? Nereti redzam, ka vienu dienu salabo, pēc pāris mēnešiem – atkal bedres.
– Nav tā, ka pēc mēneša tur ir bedre. Ir bijuši iepriekš būvētie ceļi, kuriem kvalitātes prasības bija zemākas, bet šobrīd tās ir uzlabotas. Valdības deklarācijā arī rakstīts, ka mums jāstiprina ceļu laboratorija. Šobrīd tā var testēt to, kādi materiāli uz ceļa likti, kāds pēc ceļu uzbūvēšanas ir asfalta sastāvs, vai tas atbilst nepieciešamajām prasībām. Šī kontrole notiek. Valsts kā autoceļu pasūtītājs vairāk pievērsīs uzmanību būvuzraudzībai no projekta sākuma līdz beigām. Uzraudzība ir jāstiprina. Esam publiskajā telpā pietiekami daudz dzirdējuši uzņēmēju sūdzības vienam par otru, ir visas iespējas iet uz laboratoriju, ņemt paraugus, testēt, vai tiešām tā ir vai nav.
