Lai arī izglītība ir valdības izvirzīto budžeta prioritāšu sarakstā, jaunā skolotāju atalgojumu sistēma joprojām neapmierina skolotājus, jo daļai pedagogu tas nozīmē algas samazinājumu. Arī no augstākās izglītības mācībspēkiem izskan, ka atalgojums ir nepietiekams, šorīt ziņots LTV raidījumā “Rīta panorāma”.

“Augstākā izglītība ir atstāta nomaļus. Kad 2008. gadā sākās lielā dižķibele, finansējums tika samazināts apmēram uz pusi, un šobrīd tā situācija ir ļoti līdzvērtīga,” stāsta Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Situācija augstskolās, protams, atšķiras no skolās notiekošā, jo augstākā izglītība nav obligāta. Kaut arī augstskolas ir autonomas iestādes, piešķirtais finansējums no valsts puses nav pietiekams, lai organizētu efektīvu darbību.

“Ja šobrīd tiek gatavots normatīvais akts, kurā pirmskolas iestāžu audzinātājiem ir paredzēta minimālā alga līdz 600 eiro, un augstskolās asistentiem ir paredzēti 480 eiro, tad to katrs uztver kā skaidru signālu, ka augstskolas nav perspektīvas darbības vietas,” atklāj Vētra.

Pēc Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja teikta, daudzi jaunieši izvēlas neiestāties augstskolās, vai izstājas no tām – īpaši dokturantūras studenti, kas meklē labākas alternatīvas.

Augstskolu mācībspēki arī varētu ņemt dalību pedagogu streikā, lai atgādinātu par to, ka kaut arī augstākās izglītības iestādes ir autonomas, tās tomēr ir valsts sastāvdaļa.

Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pagājušās nedēļas sēdē nolēma nepiedalīties protesta akcijā kopā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), tā vietā nolemjot par skolotāju streiku.