Valsts garantija nozīmē, ka neapmaksāt to varētu Latvijas, nevis uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Šāda garantija dod iespēju LM savus parādus valstij multiplicēt. Pirmkārt, bez maksas saņemt elektroenerģiju no valsts uzņēmuma Latvenergo. Otrkārt, neatdot parādu valstij piederošajai bankai Citadele. Treškārt, atļauties nodokļu un jebkurus citus parādus valsts un pašvaldības iestādēm, jo neviena šāda iestāde neuzdrīkstēsies parādus atprasīt. Tiklīdz naudas atprasīšana notiktu, tā izrādītos, ka, piemēram, Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajiem uzņēmumiem Latvenergo un Citadele ir jātiesājas vienam ar otru par naudu, kas atgūta LM maksātnespējas procesā. Tikpat labi Finanšu ministrijas pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests varētu tiesāties ar to FM struktūrvienību, kuras pienākums ir atgūt naudu, ko valsts izmaksājusi par saviem galvojumiem. Pēc tam Ekonomikas ministrijas uzņēmumi varētu apvienot spēkus cīņā ar Finanšu ministrijas juristiem, bet valsts iestādes kopā – pret Liepājas pašvaldību.

«Valsts interešu aizsardzību nākotnē nodrošina valsts galvotā aizdevuma ķīlas, ko, uzsākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā varētu realizēt,» valsts izredzes šādā gadījumā raksturoja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Šīs ministrijas sūtītie auditori no LM atgriezušies ar pašsaprotamu atzinumu, ka strādājoša uzņēmuma īpašumi novērtēti augstāk, nekā būs iespējams savākt, pārdodot tos pašus īpašumus par bankrota cenām. Nav ziņu par ķīlām, kas nodrošinātu Latvenergo strāvas piegādi LM.

«Pagaidām tā ir tikai teorētiska varbūtība,» par LM kreditoru iespējamām problēmām Neatkarīgajai atbildēja Latvenergo preses pārstāve Ivita Bidere. Ar šādiem pārspriedumiem viņa aizvietoja atbildi uz Neatkarīgās jautājumu, vai LM apmaksā Latvenergo piesūtītos rēķinus. «Ja mēs piegādājam strāvu, tad arī otra puse pilda savus solījumus,» atbildēja I. Bidere, bet ne apstiprināja, ne arī noliedza, ka ar to domāts publiski zināmais LM solījums nemaksāt Latvenergo rēķinu daļu, kas tiek vākta, lai subsidētu valsts atbalstītus elektroenerģijas ražotājus. Latvenergo toreiz uzsvēra, ka nekāda rēķinu summas dalīšana apmaksājamā un neapmaksājamā daļā netiks pieļauta. Tagad I. Bidere atzina, ka strāvas atslēgšana LM ir Latvenergo īpašnieku līmeņa jautājums, kas ietilps kopējā LM problēmu risinājumā.

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses pārstāve Daiga Grūbe apstiprināja, ka vismaz informācija šādai lemšanai tiekot vākta uz valdības sēdi 16. aprīlī. Līdzīgas lemšanas par LM šogad ir notikušas jau divas reizes. «Vakar no rīta V. Dombrovskis Ministru kabinetā pieņēma streikotāju S. Zaharjinu kopā ar viņa pavadoni, Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku,» Neatkarīgā informēja 30. janvārī. Streika, t.i., rēķinu daļējas neapmaksāšānas pieteikuma efekts bija sarunas ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, bet ar to arī viss beidzās līdz nākamajai reizei. 27. martā Neatkarīgā apstiprināja, ka LM jautājums patiešām atkal bijis valdības darba kārtībā, bet «valdība galu galā nenolēma neko vairāk par lēmumu atlikt lemšanu».

Kamēr V. Dombrovskis un viņa ministri lemj lemt vēlāk, LM parādi pieaug. Tas izriet no Finanšu ministrijas nolīgto auditoru atskaites, ka kopš pagājušā gada uzņēmums pārdodot savu produkciju zem pašizmaksas. S. Zaharjins ir atzinis, ka šobrīd reālais zaudējumu samazināšanas veids ir ražošanas apjoma samazināšana. Kārtīgi parādnieki cenšas iztukšot Valsts kasi par 100 un vairāk miljoniem latu, pat ja paliek tālu zem Parex bankas rādītāja. LM kopējie parādi jau ir nedaudz pāri 100 miljonu robežlīnijai, bet ne visi šie parādi attiecas uz valsti. Ar Latvenergo palīdzību šo atpalicību izdosies likvidēt daudz ātrāk, nekā Latvijas valdība spēj nolemt vairāk par lēmumu atlikt lemšanu.

***

VIEDOKĻI

Vilnis Rantiņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents:

– Tīri teorētiski runājot, LM var strādāt tālāk, jo tur uzstādīta pasaulē konkurētspējīga metālkausēšanas tehnoloģija un metāllūžņu Baltijā pietiek. Elektrības cenas valdība patiešām ir salaidusi grīstē, bet tagad būs spiesta šīs problēmas risināt ne LM vai citu atsevišķu uzņēmumu, bet visu ražotāju un tāpat mājsaimniecību dēļ. LM ir arī kārtējais piemērs, ka jebkuram uzņēmumam rodas problēmas, tiklīdz tā īpašnieki sastrīdas.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists:

– LM mērogs ļauj sašūpot visas valsts finanšu stabilitāti kaut vai tāpēc, ka tas var izrādīties pēdējais piliens pēc valdības izdevumiem saistībā ar Parex banku, Krājbanku un airBaltic. Ja LM gadījums būtu vienīgais, valdība visu nokārtotu klusiņām, bet tā nevar bezgalīgi maksāt bez sabiedrības ziņas. Tagad valdībai būs jāpakļaujas lozungam «Lai maksā īpašnieki!», kā arī kārtējo reizi jāsolās, ka valsts garantijas vairs tik brīvi nedošot.