Lai gan pēc ekonomistu vērtējuma inflācijas temps Latvijā kļūst rāmāks, dažas preces un pakalpojumi gada griezumā piedzīvojuši inflāciju, kas mērāma ar divciparu skaitli. Tas ir, tikpat augstu inflāciju, kāda tā bija treknajos pirmskrīzes gados. Piemēram, kartupeļi, kas ir vieni no pirktākajiem dārzeņiem Latvijā, šā gada jūlijā maksāja par 20 procentiem dārgāk nekā pērn vasaras vidū, raksta NRA.lv.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka četru gadu laikā patēriņa cenas kāpušas par 8,7 procentiem, gada laikā – par 2,9 procentiem. Savukārt mēneša laikā bijusi pat deflācija viena procenta apmērā.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, bijusi cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Gada laikā visvairāk pieaugušas kartupeļu un citu dārzeņu cenas, sadārdzinoties aptuveni par piektdaļu. Miltu cenas ir kāpušas par aptuveni 15 procentiem. Ievērojami dārgāks ir palicis arī alus un cūkgaļa. Tāpat cenas, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto, kāpušas atkritumu savākšanai (par 16 procentiem) un elektroenerģijai (par 11 procentiem). Bez šiem pakalpojumiem nevar iztikt neviena mājsaimniecība. Mazuļu vecāki noteikti ir izjutuši sākumskolas izglītības sadārdzināšanos par aptuveni 12 procentiem.
Neskatoties uz kartupeļu un citu dārzeņu cenu kāpumu, Maxima Latvija veikalos pieprasījums pēc tiem neesot mazinājies. Gluži otrādi, Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk iegādājas svaigus augļus un dārzeņus, liecina Maxima Latvija pārdošanas dati. Gada otrajā ceturksnī pieprasījums pēc Latvijas izcelsmes augļiem, dārzeņiem un ogām, kurām ir piemērota samazinātā PVN likme, ir pieaudzis par desmit procentiem.
«Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas veselīgus produktus un otro ceturksni pēc kārtas iekļauj svaigus dārzeņus un augļus savu pirkumu grozā vairāk nekā pērn. Redzam, ka pircējiem ir svarīga arī mūsu sadarbība ar vietējiem audzētājiem un zemniekiem, paplašinot vietējās produkcijas klāstu. Sezonas laikā Maxima sortimentu atsevišķās produktu kategorijās veido līdz pat 90% Latvijā audzētu dārzeņu un augļu,» stāsta Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa. Pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, pieci populārākie dārzeņi pirmajā pusgadā bija kartupeļi, sīpoli, burkāni, tomāti un Latvijas lauku gurķi. Savukārt iecienītākie augļi šajā periodā ir bijuši banāni, āboli, mazie mandarīni, apelsīni un arbūzi.
Swedbank ekonomiste Laimdota Komare uzsver, ka savu lomu pārtikas preču cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē tādi faktori kā iepriekšējo gadu skaudrā graudu raža un cūku mēra izplatība pasaulē. Tādēļ gan miltiem un citiem graudaugiem, gan cūkgaļai ir bijis novērojams straujš cenu kāpums. «Savukārt dārzeņu cenu augšana ir iepriekšējā gada nodokļu likmes samazinājuma veidotais bāzes efekts. Rezultātā pēc 2018. gada cenu krituma šogad dārzeņu un kartupeļu cenas pieaug,» sacīja L. Komare.
Mēneša deflāciju lielākoties ietekmēja cenu samazinājums dārzeņiem par 9,4 procentiem, sieram un biezpienam par 4,9 procentiem, kafijai par 1,3 procentiem, žāvētiem augļiem un riekstiem par četriem procentiem, cūkgaļai par 0,9 procentiem un atspirdzinošajiem dzērieniem par 3,9 procentiem. Taču vienlaikus nācās dārgāk nekā jūnijā maksāt pat žāvētu, sālītu vai kūpinātu gaļu, svaigiem augļiem un makaronu izstrādājumiem.
«Savādi varētu šķist, bet jūlijam, salīdzinot ar jūniju, ir raksturīga mēneša inflācija ar mīnusa zīmi. Šo parādību varam raksturot kā jūlija atlaižu un ražas laika sniegumu. Pateicoties jaunajai ražai, cenas ir mazinājušās svaigajiem dārzeņiem un kartupeļiem. Apģērbu un apavu cenas ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu sezonālo atlaižu dēļ. Savukārt jauno gāzes tarifu dēļ cenu samazinājums skāris arī mājokļa izmaksas,» sacīja L. Komare.
Dainis Gašpuitis, a/s SEB banka ekonomists:
– Konstruējot inflācijas turpmāko uzvedību, izskatās, ka šā gada augstākais inflācijas punkts ir aiz muguras. Respektīvi, inflācija savu augstāko virsotni sasniedza aprīlī ar 3,4 procentiem, un turpmāk, līdz ar izaugsmes palēnināšanos, globālā fona vājināšanos, inflācijas temps Latvijā pierims, kaut atsevišķos sektoros gaidāmi uzplaiksnījumi.
Ārējais fons norāda uz inflācijas vides vājināšanos. Piemēram, eirozonas (Vācijā, Francijā un Itālijā) inflācija jūlijā samazinājās līdz 1,1 procentu un, iespējams, turpmākajos mēnešos turpinās iet mazumā. Šobrīd tempa palēninājumu nosaka enerģijas ietekmes uz inflāciju kritums, kas, ņemot vērā bažas par globālo izaugsmi, varētu turpināties.
Pārtikas sadārdzināšanās turpināsies, kaut šobrīd pienāk pozitīvas ziņas par iespējamo ražu, kas kāpumu padarītu mazāk izteiktu. Taču jārēķinās, ka nelabvēlīgi laikapstākļi var strauji situāciju sagriezt kājām gaisā. Āfrikas cūku mēra plosīšanās Āzijā nozīmē, ka cenu kāpums turpināsies cūkgaļai. Nozīmīgu ietekmi uz inflāciju atstās gaidāmais tarifu pieaugums siltumenerģijai, kā arī lēciens atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Augustā uzrādīsies arī akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme alkoholam. Sagaidu, ka vēl ar zināmu inerci cenās turpinās uzrādīties straujais algu kāpuma efekts. kam ir pamats pamazām kristies. Piezemētākam skatījumam uz ekonomikas un patēriņa perspektīvām nedaudz jāpiezemē cenu kāpumu pakalpojumiem.
Pēteris Strautiņš, Luminor Bank ekonomists:
– Turpmākajos mēnešos inflāciju ietekmēs Rīgas siltuma tarifu paaugstināšana 1. augustā par 16,9%, savukārt koksnes produktu tirgus krīze var palīdzēt citām, galvenokārt uz biomasu balstītām, apkures sistēmām samazināt izmaksas. Taču pats svarīgākais jautājums ir inflācijas makro konteksts nākamā gada laikā.
Pērn bija lieliska makro rādītāju kopaina – IKP pieaugums paātrinājās, bet inflācija pazeminājās. Šogad viss notiek aplami, abi rādītāji virzās uz pretējo pusi. Taču ir cerības, ka inflācija savukārt pēc brīža sekos IKP pieauguma krītošajai līknei. Pirmām kārtām tāpēc, ka ekonomika bremzējas globāli un tas ietekmē izejvielu cenas. Piemēram, Brent naftas cena šodien samazinājusies līdz 57 dolāriem par barelu jeb 21,3% mazāk nekā pirms gada, vēl aprīļa beigās cena pārsniedza 74 dolārus.
Inflācija Latvijā nākamgad būs zemāka kaut vai tikai pasaules izejvielu tirgus ietekmes dēļ. Naftas tirgū atkal draud pamatīga pārprodukcija. Lielākas ir šaubas par iekšējo procesu, tas ir, darba tirgus un cenu mijiedarbību.
Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece:
– Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā inflācijas līmenis Latvijā sasniedza 3,1%, un to joprojām visbūtiskāk ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, ņemot vērā zemākus dabasgāzes tarifus gada otrajā pusē, šai ietekmei nākamajos mēnešos vajadzētu mazināties. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, ko papildus noteiks zemāks akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam, kā arī zemākas naftas cenas.
Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe:
– Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pexels
