Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policiju kritizē par nespēju izmeklēt nodokļu afēras. Daudzām jau ir desmit un vairāk gadu sena vēsture. Iesaistītie uzņēmumi ir pamesti, papīra direktori pazuduši, vainīgās personas nav noskaidrotas un par notikumu liecina tikai statistika.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, pavasarī viens šāds uzņēmums negaidīti atdzīvojās. Tas bija trāpījies zem Finanšu policijas lupas 2008.gadā. Izmeklētāji nobloķēja uzņēmuma kontu ar 40 000 eiro. Tagad 9 gadus pēc šiem notikumiem īpašnieki nolēma pabeigt uzņēmuma likvidāciju un izdzēst to no reģistriem. Tāpēc atjaunojās interese par nobloķēto kontu ar kārdinošajiem 40 000.

Mēģinot tikt pie naudas kontā, atklājās, ka FP šo deviņu gadu laikā nav uzsākusi kriminālprocesu un ar šo lietu nekas nav darīts. Pēc uzstājīgākas intereses policija sāka strauji rosīties.

Čiekurkalnā, Krustabaznīcas ielā līdz 2007.gadam darbojās uzņēmums TNK holdings. Firma tirgojusies ar iekārtām un instrumentiem vairumā. Gadu vēlāk Finanšu policijai radās aizdomas, ka darījumi nav tīri. Izmeklētāji nobloķēja firmas kontu Latvijas pastā. Kontā bija četrdesmit tūkstoši eiro.

Pagāja deviņi gadi. Uzņēmums vairs nestrādāja, bija uzsākta tā likvidācija. Mainījās gan īpašnieki, gan likvidatori. Valsts ieņēmumu dienests naudu kontā bija iesaldējis un neviens tā īsti tai pakaļ nedzinās.

2015.gadā VID apturēja TNK holding saimniecisko darbību, jo uzņēmums vairs nesniedza pārskatus. 2017.gada pavasarī par gadiem neaktīvā uzņēmuma likvidatori kļūst grāmatvede Jūlija Pouha. Viņa nolēma tikt pie iesaldētajiem tūkstošiem, tāpēc atjaunoja uzņēmuma saimniecisko darbību. Tad viņa uzzināja, ka kontu nevar atbloķēt, jo arvien ir spēkā Finanšu policijas 2008.gada aizliegums. Iemeslu, kāpēc arests uzlikts, likvidatorei neatklāja. Likvidatore mierā nelikās un pieteicās vizītēs pie arvien augstākām VID amatpersonām.

“10.jūlijā bija organizēta tikšanās pie Ilzes Cīrules. Tā ilga 15 minūtes. Tikšanās piedalījās Edijs Ceipe. Un tikšanās laikā mēs nonācām pie kompromisa, ka atbilde tiks sniegta 12.jūlijā,” skaidro Pouha.

Sarunā ar VID vadību, grāmatvede par termiņu neievērošanu un informācijas nesniegšanu solījusi sūdzēties tiesībsargam. Cīrule brīdinājusi, ka tāda rīcība var izsaukt pretreakciju.

Uzzināt, kāpēc deviņus gadus ir iesaldēta nauda, Pouhai tā arī neizdevās. Policija atbildēja, ka notiekot pārbaude. Taču četras dienas pēc sarunas pie VID ģenerāldirektores, Finanšu policija sāka rīkoties.

“Septiņos no rīta man mamma zvana, ka man mājās notiek kratīšana. Protams, par pārsteigumu nosaukt to būtu par maz.. Mēģinājām samierināties. Tātad trīs finanšu policisti ieradās pie manis mājās ar izmeklētāja lēmumu veikt kratīšanu,” stāsta Pouha.

Kratīšanās policija meklēja uzņēmuma reģistrācijas dokumentus, kas ir brīvi pieejami uzņēmuma reģistrā. Izmeklētāji cerējuši atrast TNK Holdings grāmatvedības dokumentus, pilnvaras, zīmogus datorus, bankas kartes, kodu kalkulatorus. Kopš 2008.gada neaktīvajam uzņēmumam nekā tāda nav bijis.

Policisti tajā rītā ieradušies arī pie diviem iepriekšējiem TNK holdings likvidatoriem un vienas bijušās firmas amatpersonas. Divi no šiem cilvēkiem nogādāti policijā. Kopumā operācijā piedalījušies vismaz divpadsmit policijas darbinieki.

Šī operācijā notika kriminālprocesā par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kriminālprocess par 2007.gada darījumiem ierosināts desmit gadus vēlāk – 2017.gada 6.jūlijā. Uzsākts arī jauns process par centieniem tikt pie iesaldētās naudas – tā kvalificēta kā mēģinājums izkrāpt arestētos 40 tūkstošus.

Izmeklēšana nesokas arī par jauno procesu. Divu mēnešu laikā FP nav izdevies saprast vai un kāds noziegums noticis un no kā mēģināts izkrāpt naudu – “Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras lēmums par “TNK holdings” sūdzības noraidīšanu:Šobrīd nav iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka SIA “TNK Holdings” ir nodarīts kaitējums kādas konkrētas personas noziedzīgu darbību rezultātā. Kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lai noskaidrotu, kuras personas un vai ir veikušas noziedzīgus nodarījumus pret SIA “TNK Holdings”.

TNK holdings advokāts Artus Zvejsalnieks norāda, ka tas pirmais apstāklis, kas šobrīd pārsteidz, ka kopš jūlija tiek veikts kriminālprocess, līdz šim brīdim neviens nav ne aizdomās turētais, nav mēģināts paskaidrot vismaz apmēram, kas tie tādi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas būtu notikuši. “Vienīgais kas mums ir teikts, ka no TNK holdings ir mēģināts izkrtāpjot naudu. Bet tad jau jūs cietušā līdzekļus esat arestējuši! Es domāju, ka tas process ir uzsākts viena vienīga iemesla dēļ. Tad kad uzņēmumam parādījās likvidators, tad, kad uzņēmums sāka interesēties, kas notiek ar viņa naudas līdzkeļiem, nu kaut kādu pamatu vajadzēja, acīmredzot tur kaut kādu procesu veikli uzsāka.”

Finanšu policijas priekšnieks Edijs Ceipe nevar paskaidrot, kāpēc deviņus gadus uzņēmuma ir bijis bloķēts konts, bet nav uzsākts kriminālprocess un izmeklēšana. Tas būs jānoskaidro dienesta pārbaudē. Kriminālprocesa uzsākšanu pēc deviņu gadu vilcināšanās par viņš uzskata par pamatotu.

“Vai bezcerīga, to rādīs izmeklēšana, bet man kā iestādes vadītājam, kad top zināmas ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, to ko mēs konstatējām saņemot šo iesniegumu un veicot pārbaudi. Man ir svarīgi, lai šis lēmums atgriezt vai neatgriezt naudu ir izvērts pārbaudīts. Lai netiek atgriezti noziedzīgi līdzekļi vai noziedzīgā rezultāta iegūti līdzekļi,” uzsver Ceipe.

Grāmatvede Pouha ir pārliecināta, ka finanšu policijas rīcība ir mēģinājums viņu iebiedēt. Policija nevēlas atzīt savu atbildību par gadiem nogulējušo lietu, taču centieni atgūt iesaldēto naudu neizbēgami novedīs arī pie izmeklētāju bezdarbības vērtēšanas.

“Ja šis noziegums ir tiešām bijis tik noziedzīgs un zaudējumi valstij ir tik ievērojami, kāpēc deviņus gadus Finanšu policija neko nedarīja, bet kriminālprocesu ierosināja tikai tad, kad es vēršos likumā noteiktā kārtībā ar iesniegumiem oficiālā iestādē? Šī kriminālprocesa ierosināšana ir tīri subjektīva vēlme kaut kādā mērā ietekmēt mūs, panākt to, lai mēs atteiktos no mūs interesējošās atbildes saņemšanas,” norāda Pouha.

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule noliedz, ka kriminālprocesa ierosināšana un kratīšanas būtu mēģinājums aizbiedēt iesaldētās naudas kārotājus. Izmeklēšanai sekojot līdzi prokuratūra un kratīšanas atļāvis izmeklēšanas tiesnesis. Viņas brīdinājums likvidatorei par iespējamu pretreakciju esot bijis jāsaprot kā aicinājums divpusējās sarunās neprovocēt ierēdņus, jo tad esot grūti saglabāt laipnu attieksmi.

“Diemžēl par kratīšanu man nebija nemazākās informācijas. Jo es nelemju par operatīvajām darbībām. Es nevaru dot norādījumus nevienam policijas darbiniekam, ne operatīvajam darbiniekam, ne izmeklētājam. Bet protams, ir vienmēr jāsaprot, ka komunikācija ir divpusēja un mums ir jābūt vērstiem uz sadarbību, mums nav jābūt vērstiem uz pārmetumu izteikšanu otrai pusei kaut kādā konkrētā situācijā,” norāda Cīrule.

Finanšu policijā uzsāktajā dienesta pārbaudē atklājies, ka šādu gadījumu, kad pēc kontu arestiem gadiem nav kriminālprocesu un nenotiek izmeklēšana, ir vairāk nekā desmit un kontos nobloķēti vairāk nekā simts tūkstoši eiro.

Foto: Valsts kanceleja