Ņemot vērā to, ka sākotnējā naudas plūsma, kuras rezultātā miljardi varētu būt nozagti, ir gājusi no Kazahstānas tieši uz Latvijas bankām, Latvijas Ģenerālprokuratūras nevēlēšanās sadarboties būtiski kavē daudzo kriminālprocesu izmeklēšanu, kas ierosināti ne tikai Kazahstānā, bet arī Anglijā, ASV, Krievijā, Ukrainā un Austrijā.

Šāda Latvijas Ģenerālprokuratūras attieksme ir nesaprotama un aizdomīga, jo daudzu valstu prokuratūras šai institūcijai ir palīdzējušas nesalīdzināmi mazsvarīgāku kriminālprocesu izmeklēšanā. Tāpat jāatgādina, ka 2005. gadā atklājās gluži neticama Latvijas Ģenerālprokuratūras pretimnākšana ārvalstniekiem gandrīz vai ikdienišķā krimināllietā. Proti, ASV vēstniecība vēlējās, lai aktīvāk tiktu izmeklēta krimināllieta par 87 000 latu it kā izkrāpšanu no ASV kompānijas Procter&Gamble, izrakstot fiktīvas pavadzīmes. Par šo nodarījumu aizdomas krita uz Bauskas uzņēmumu Balodis Printing, bet vēlāk izrādījās, ka iespējamajā krāpniecībā iesaistīti paši Procter&Gamble darbinieki. Jāatgādina, ka 2005. gadā atklātībā nāca toreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atskaites vēstule ASV vēstniekam par šīs krimināllietas izmeklēšanas gaitu, kura robežojās ar konfidenciālas informācijas izpaušanu.

Neatkarīgās rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka jau pagājušā gada maijā Kazahstānas Ģenerālprokuratūra lūdza Latvijas Ģenerālprokuratūras palīdzību izmeklēšanā par vairāk nekā

10 miljardu dolāru zagšanu no BTA bankas. Galvenais aizdomās turamais šajā noziegumā norādīts bijušais BTA bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Muhtars Abļjazovs un virkne ietekmīgāko šīs bankas amatpersonu.

Kā teikts Kazahstānas ģenerālprokurora vietas izpildītāja vēstulē Latvijas ģenerālprokurora vietas izpildītājam Arvīdam Kalniņam, zādzība notikusi, izsniedzot nenodrošinātus kredītus

M. Abļjazova kontrolētām 13 ofšorfirmām un pārskaitot līdzekļus pārsvarā uz četrām Latvijas bankām – Trasta komercbanku, Aizkraukles banku, Rietumu banku un Komercbanku Baltikums.

3,4 miljardu gaitas

Kazahstānas Ģenerālprokuratūras fiksētie pārskaitījumi uz vairāku ofšorfirmu kontiem Latvijas bankās ir par tādām summām, kas nav ierastas, šķiet, ne tikai Latvijas sabiedrībai vien. Šādu summu pārskaitījumiem no ārzonu firmām, šķiet, jau sākotnēji vajadzēja pievērst visu banku kontroles institūciju uzmanību – par tiem vajadzēja sākt interesēties gan Ģenerālprokuratūras pārraudzībā esošajam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Piemēram, kāda Britu Virdžīnu salās Tortolā reģistrēta kompānija 2006. gada jūnijā uz kontu Trasta komercbankā pārskaitījusi 57,5 miljonus dolāru. Kāda cita Tortolā reģistrēta kompānija 2007. gada novembrī uz Trasta komercbanku pārskaitījusi 10 miljonus dolāru, bet decembrī – vēl 40 miljonus dolāru. Decembrī uz Trasta komercbanku 82 miljonus dolāru un 75 miljonus dolāru pārskaitījušas vēl divas citas Tortolā reģistrētas kompānijas. Fiksēti pārskaitījumi no kontiem Trasta komercbankā uz Rietumu banku.

Rekordpārskaitījums par… 400 911 000 dolāru fiksēts 2008. gadā no BTA bankas uz Tortolā reģistrētas kompānijas Granton Trade Ltd kontu Trasta komercbankā.

Kā teikts Kazahstānas Ģenerālprokuratūras dokumentā, fiksēti vairāki desmiti šādu aizdomīgu pārskaitījumu no ārzonām – kopumā par 3 386 935 347 dolāriem.

Diplomātisks pliķis

Kazahstānas Ģenerālprokuratūra Latvijas Ģenerālprokuratūrai vairākārt lūgusi izņemt no Trasta komercbankas un Rietumu bankas attiecīgo ofšorkompāniju dokumentāciju un pārskaitījumu dokumentus – nepārprotami, izmeklētājus interesē naudas tālākais ceļš. Tāpat ticis lūgts nodrošināt iespēju atbildīgos banku darbiniekus nopratināt izmeklēšanas grupas vadītāja, Kazahstānas ģenerālprokurora vecākā padomnieka Aleksandra Baikova klātbūtnē.

Kā liecina dokumenti, Kazahstānas Ģenerālprokuratūra palīdzību lūgusi, jau sākot no pagājušā gada maija, līdz tikai 23. decembrī saņēmusi Latvijas Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurores Rudītes Āboliņas atbildi. No tās var saprast, ka uz Kazahstānu nosūtīti kaut kādi dokumenti, savukārt attiecībā uz A. Baikova ierašanos Latvijā R. Āboliņa norāda – «nav lietderīgi».

Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc Ģenerālprokuratūra nevēlas sadarboties šīs lietas izmeklēšanā ar kazahu kolēģiem, atbildēja šādi: «Iepazīstoties ar Kazahstānas Republikas Ģenerālprokuratūras atsūtītajiem starptautiskās sadarbības lūgumiem un to izpildes materiāliem, nekonstatēju starp tiem tādu virsprokurores R. Āboliņas oficiālu vēstuli, kā Jūs norādāt – «oficiāla vēstule, ar kuru faktiski un nediplomātiski atteikta tiesiskā palīdzība».» Ģenerālprokurors arī norāda, ka bez šīs vēstules viņš nevar atbidēt uz pārējiem jautājumiem pēc būtības, un lūdz nodot viņa rīcībā šā dokumenta kopiju, ko Neatkarīgā arī tuvākajā laikā nodos.

Tomēr, kā Neatkarīgajai apliecināja vairāki avoti, kas ir kontaktējušies ar Kazahstānas augstākajām amatpersonām, Kazahstānas puse nav apmierināta ar Latvijas Ģenerālprokuratūras atsūtītajiem dokumentiem un nav arī samierinājusies ar diplomātisko pliķi. Kazahstānas puse turpinās prasīt Latvijas sadarbību, lai atklātu miljardu iespējamo zādzību.

Austrumu pasaka vai fikcija?

Izpētot internetā pieejamo informāciju par BTA banku un M. Abļjazovu, var saprast, ka daži elementi atgādina gan Bankas Baltija, gan Pareksa bankas krahu.

Ar Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva un premjera Karima Masimova svētību 2005. gada maijā par BTA bankas direktoru padomes priekšsēdētāju kļuva M. Abļjazovs. Viņam dots uzdevums izveidot lielāko Kazahstānas finanšu struktūru ar filiālēm daudzās pasaules valstīs. 2009. gada februārī M. Abļjazovs no amata atcelts; Kazahstānas valdība pārņēma BTA bankas akciju kontrolpaketi, ieguldot tajā vairāk nekā 251 miljardu tenge (apmēram 2 miljardus dolāru). Kāpēc šāds Kazahstānas valdības solis bija nepieciešams, publiski avoti izsakās miglaini, tomēr var izteikt ticamu pieņēmumu, ka BTA banka vairs nespēja norēķināties ar starptautiskiem aizdevējiem. Par to liecina, piemēram, publiski ziņotais, ka jau aprīlī ASV banka Morgan Stenley pieprasīja BTA bankai priekšlaikus dzēst visus kredītus, ko BTA banka nespēja, tāpēc pārstāja pilnībā pildīt savas saistības.

Tālākais scenārijs ir līdzīgs Pareksa bankas glābšanai ar valsts naudas papildu ieguldījumiem, restrukturizāciju u.tml. Augstas Kazahstānas amatpersonas teiktais liecina par procesa dramatiskumu – pēc 2 miljardu dolāru ieguldīšanas bankā caurums tās kapitālā palielinājies līdz 10 miljardiem… Dažas dienas pēc tam, kad M. Abļjazovu atstādināja no augstā amata, viņš ar prezidenta N. Nazarbajeva personīgo lidmašīnu atstājis Kazahstānu un devies uz Londonu, kur lidmašīna gan arestēta.

Kāds ir M. Abļjazova juridiskais statuss Londonā, no publiskiem avotiem nav saprotams. Piemēram, kāds avots ziņo, ka viņam Londonā atņemta pase. Turpretī M. Abļjazovs pats TV intervijā apgalvo, ka tā nav patiesība – pase atrodoties pie viņa juristiem, kuri kārtojot uzturēšanās atļauju. Intervijās M. Abļjazovs atspēko informāciju, ka viņa aktīvi Anglijā būtu arestēti. Aktīvi esot iesaldēti, kas nozīmējot, ka viņš tos nevar pārdot bez Anglijas augstās tiesas atļaujas. Katrā ziņā, no M. Abļjazova intervijām secināms, ka viņa gaitas Londonā nebūt nav rozēm kaisītas.

M. Abļjazovs BTA bankas krahā vaino Kazahstānas valdību, kura pārņēma bankas kontrolpaketi – tādējādi ieguldītājiem esot radusies nedrošība par bankas likteni un tie sākuši izņemt naudu.

Turpretī no Kazahstānas Ģenerālprokuratūras dokumentiem redzams, ka tiesībsargi BTA bankas krahā vaino pašu M. Abļjazovu, kurš organizējis 10 miljardu nozagšanu.