«Mums nav būtiskāku attīstāmu attiecību par tām, kas mums ir ar Ķīnu, » Dž. Baidens vakar teica sarunu laikā ar Sji Dzjiņpinu, kurš, kā gaidāms, 2013. gadā Ķīnas prezidenta amatā nomainīs pašreizējo valsts līderi Hu Dziņtao. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pasaules ekonomikas stabilitāte lielā mērā ir atkarīga no ASV un Ķīnas sadarbības,» piebilda ASV viceprezidents. Sji Dzjiņpins savukārt norādīja, ka Ķīnai un ASV ir plašs kopēju interešu un atbildību loks. «Mēs vēlamies sadarboties ar jūsu valsti, lai veicinātu attiecību attīstību starp abām mūsu lielajām tautām,» sacīja Ķīnas politiķis. Arī viņš uzsvēra, ka Vašingtonas un Pekinas attiecībās dominē bažas par ekonomiskajiem jautājumiem. «Kā divām pasaules lielākajām ekonomikām ASV un Ķīnai ir pienākums stiprināt makroekonomiskās politikas koordinēšanu un kopīgi vairot uzticēšanos tirgos,» sacīja Sji.

Ierodoties piecu dienu vizītē Ķīnā, Dž. Baidena mērķis ir veidot attiecības ar nākamo līderi, kurš vadīs pasaules otro lielāko ekonomiku. Sji Dzjiņpins līdz šim ir palicis salīdzinoši maz zināms ASV politiskajās aprindās. Dž. Baidens tiksies arī ar Ķīnas parlamenta priekšsēdētāju Vu Banguo, prezidentu Hu Dziņtao un premjerministru Veņu Dzjabao. Sarunas notiks par valūtas politiku, globālo parādu krīzi. Pekina vēlas gūt pārliecību, ka tās ievērojamie ieguldījumi dolāros ir drošībā, neskatoties uz ASV finanšu problēmām, kredītreitinga pazemināšanu un lēno ekonomikas izaugsmi, vēsta AP. Ķīnas Ārlietu ministrijas izplatītajos abu politiķu sarunu atšifrējumos finanšu jautājumi gan neparādās. Tomēr Ķīna ir lielākā ASV kreditore, turklāt divas trešdaļas no tās 3,2 triljonus dolāru vērtajām valūtas rezervēm ir dolāros, raksta NRA.lv.

Vēl kāds jautājums, kas, domājams, tiks apspriests Dž. Baidena vizītes laikā, ir ASV ieroču pārdošana Taivānai, kuru Pekina uzskata par savu atšķēlušos provinci. Līdz oktobrim ASV likumdevējiem ir jāpieņem lēmums, vai atbalstīt reaktīvo iznīcinātājlidmašīnu F16 pārdošanu Taipejai. Atbalstu Taivānai ASV uzskata par atbilstošu veidu, kā nodrošināties pret Ķīnas pieaugošo militāro dominēšanu, tomēr, kā prognozē Reuters, pastāv liela iespēja, ka šis tirdzniecības darījums nenotiks. Savukārt Ķīna, lai uzsvērtu savu pretestību šai ieroču tirgošanai, jau pērn ierobežoja militāros kontaktus ar ASV.

Iespējams, ka sarunās skarti tiks arī cilvēktiesību jautājumi. Trešdien ASV atkārtoti aicināja sniegt ziņas par advokātu Gao Džišenu, kurš aizstāvēja dažādu Ķīnas sabiedrības grupu pārstāvjus, tajā skaitā kristiešus un ogļračus. Viņš 2006. gadā tika atzīts par vainīgu mēģinājumos rīkot apvērsumu. Viņam tika piespriests trīs gadus ilgs termiņš mājas arestā, tomēr kopš pagājušā gada par viņu nekas nav dzirdēts.