Agri vai vēlu ASV zaudēs maksimālo kredītreitingu AAA. Šādu paziņojuma sniedza viens no finanšu pasaules „guru”, Savienoto Valstu lielākās investīciju kompānijas „Pimco” vadītājs un līdzīpašnieks Bils Gross.

Tas notiks ASV valsts parāda pieauguma, kurš krasi paātrinājies recesijas laikā, dēļ. Maksimāla reitinga zaudējums var ievērojami sarežģīt Amerikas iespējas iegūt līdzekļus, kuri valstij ir nepieciešami pašlaik un būs nepieciešami vēl labu laiku.

Pēdējā laikā valstu suverēno reitingu pazemināšana (attiecībā uz īpaši stabilu un uzticamu aizņēmēju kategoriju) ieguvusi masveida raksturu. Cēlonis ir acīmredzams – globāla ekonomiskā krīze iedragājusi uzticību šo valstu finanšu sistēmām, un valdības ir spiestas iejaukties, pārņemot kredītiestāžu parādus. Pie tā var pieskaitīt arī lielu skaitu ekonomikas stimulēšanas programmu, kuras tāpat prasa papildus aizņēmumus.

Pirmā šajā sarakstā iekļuva Spānija, kur nekustamā īpašuma tirgus sabruka spēcīgāk, nekā jebkurā citā Eiropas valstī (runa ir par tā dēvēto „veco Eiropu”). Spānijai pirms tam bija piešķirts maksimālais reitings, kuru pazemināja tikai par vienu pakāpi – līdz AA+. Tiesa, vienlaikus aģentūra „Standard & Poor’s” sniedza negatīvu tālākas attīstības prognozi, kas nozīmē turpmākas reitinga pazemināšanas paaugstinātu varbūtību. Pēc tam tieši tas pats notika ar Grieķiju (no A līdz A-) un Īriju (no AAA līdz AA+). Ir vērts uzreiz ievērot, ka visu šo valstu reitingi tāpat kā agrāk ietilpst investīciju kategorijā.

Principā nav noticis nekas neparasts. Valstis ar salīdzinoši nelielām ekonomikām vienmēr no krīzēm cieš īpaši smagi, un to reitingu pazemināšana vērojama ne pirmo reizi. Cita lieta, ka nākamās šajā sarakstā parādījās jau ievērojami lielākas figūras. 21. maijā kļuva zināms, ka „Standard & Poor’s”, lai arī saglabājusi Lielbritānijas maksimālo kredītreitingu, tās attīstības prognozi novērtējusi kā negatīvu. Gandrīz vienlaikus tika samazināts arī Japānas kredītreitings darījumiem ar ārvalstu valūtu – līdz AA2 (AA+ analogs aģentūras „Moody’s” skalā).

ASV kārta pagaidām nav pienākusi, tomēr autoritatīvi finanšu pasaules speciālisti uzskata, ka šis notikums nav aiz kalniem. ASV parādsaistību apjoms turpina strauji pieaugt – pēdējo pusotra gadu laikā tas ir palielinājies gandrīz par diviem triljoniem dolāru. ASV valdībai pašlaik nākas aizņemties milzīgus līdzekļus budžeta deficīta un liela skaita ekonomikas atbalsta plānu finansēšanai. Ttikai palīdzība apdrošināšanas kompānijai „American International Group” (AIG) „apēda” aptuveni 250 miljardus dolāru, bet cerības, ka šī nauda beigās izrādīsies sekmīgas investīcijas un jebkad atgriezīsies budžetā, ir vairāk nekā niecīgas.

Kad janvāra sākumā ASV Kongresa budžeta pārvalde prezentēja prognozi, kurā budžeta deficītam pēc 2009. finanšu gada rezultātiem jāpieaug līdz 1,18 triljoniem dolāru, vairāki kongresmeņi nosauca šos skaitļus par „apstulbinošiem”. Tomēr tagadējā prognoze, kuru sniedza prezidenta administrācija, izrādījās vēl šokējošāka – 1,75 triljoni dolāru deficīta tikai 2009. gadā un vēl 1,2 triljoni – nākamajā. Samazināt deficīta apmērus līdz pieņemamākajiem 500 miljoniem dolāru (kas, vienalga, ir vairāk, nekā jebkurā gadā līdz. 2009 gadam) ASV prezidents Baraks Obama sola tikai 2013. gadā.

G7 valstu parāds procentos no IKP

ASV – 87
Vācija – 79,4
Japāna – 217,1
Francija – 74,9
Kanāda – 75,4
Itālija – 115,3
(SVF prognoze 2009. gadam)

2009. gada maijā ASV parādsaistību kopējais apjoms bija 11,2 triljoni dolāru, jeb vairāk nekā 75 procenti no valsts IKP. Vēl pāris gadu atpakaļ ASV valsts parāds nepārsniedza 60 procentus no ekonomikas apjoma. Bez tam jāpiebilst, ka iepriekš minētajā skaitlī neietilpst valsts saistības par pensiju izmaksām militārpersonām, kā arī hipotekāro aģentūru, kuras faktiski nacionalizēja valsts valdība pēc mājokļu tirgus kraha 2008. gadā, parādi. Kopā ar šiem diviem papildus punktiem kopējais parāds pieaug līdz 15-16 triljoniem dolāru.

Daudzi ASV politiķi un eksperti sāka celt trauksmi par iespējamo valsts kredītspējas pazemināšanu vēl rudenī, kad ASV administrācija un Kongress bija gatavi uz jebkuru aizņēmumu palielināšanu, lai tikai glābtu valsts finanšu sektoru. Tad šīs balsis netika sadzirdētas – dienišķas problēmas bija svarīgākas, nekā ilgtermiņa riski. Pašlaik, kad krīzes asums it kā pakāpeniski pazeminās, fiskālie jautājumi ir izvirzījušies vienā no pirmajām vietām ASV ekonomiskajā politikā.

2009. gada 12. maijā ASV bijušais galvenais finanšu kontrolieris Deivids Vokers rakstā britu „The Financial Times” pauda, ka reitinga pazemināšana ir neizbēgama, ja valsts finanšu darbība netiks steidzami sakārtota. Par „kārtības” viņš nodēvēja veselības aprūpes sistēmas reformu, jo valsts parāds attiecībā uz šo budžeta sadaļu tuvojas 36 (!) triljoniem dolāru. Ik gadu nacionālās medicīniskās apdrošināšanas programmas pievieno valsts parādam ap 700 miljardiem dolāru, turklāt ar laiku šī summa tikai pieaugs. (Šeit gan jāpiebilst, ka oficiāli šie izdevumi budžetā netiek iekļauti).

Savukārt 21. maijā kompānijas „Pacific Investment Management Company” (Pimco) vadītājs Bils Gross intervijā „Bloomberg” paziņoja, ka beigu beigās ASV zaudēs savu maksimālo kredītreitingu. „Protams, tas nenotiks jau rītdien, – sacīja Gross. – Tomēr ASV budžeta deficīts ir vairāk nekā 10 procenti no IKP. Pēc dažiem gadiem parāda apjoms pietuvosies pie 100 procentiem no IKP, bet tā ir robeža, kad reitingu parasti pazemina.”

Kompānija „Pimco” ir lielākais investīciju fonds pasaulē un pārvalda aktīvus aptuveni 900 miljardu dolāru vērtībā. Šis apjoms pārspēj, piemēram, investīciju bankas „Lehman Brothers”, kuras krahs 2008. gada septembrī izsauca paniku pasaules finanšu tirgos, ziedu laiku aktīvu lielumu. Pats Gross tik uzskatīts par vienu no investīciju „guru”, tādēļ viņa prognozi vajag uztvert nopietni. Vienlaikus interesanti, ka agrāk Gross aicināja ASV valdību aktīvāk tērēt līdzekļus ekonomikas atbalstam. Daudzi eksperti redzēja šajos paziņojumos tiešu „Pimco” ieinteresētību, jo kompānija investējusi milzu līdzekļus amerikāņu finanšu sektorā, kurš bez valsts atbalsta varētu iet bojā.

Pirmajā brīdī šķiet, ka reitinga pazemināšanas gadījumā ar ASV nekas briesmīgs nenotiks. Arī AA+ ir investīciju reitings un tā esamība nozīmē valsts ļoti nopietnu finanšu stabilitāti. Daudzām valstīm tāpat ir ievērojami sliktāki aģentūru reitingi (piemēram, Ķīnai), taču neviens nešaubās par to maksātspēju. Tomēr viss nav tik vienkārši. Zemāks reitings nozīmē, blakus visam pārējam, arī to, ka aizdevumu vērtība, kura pašlaik ir tuva minimuma rekordam, ASV būtiski pieaugs. Attiecīgi, refinansēt vecos parādus būs sarežģītāk, un procentu izmaksas kļūs par lielāku slogu budžetam.
Bez tam amerikāņu valsts obligāciju drošums atrodas ne tikai pašu ASV, bet arī visas pasaules finanšu sistēmas pamatā. Visdažādākajiem finanšu institūtiem bilancēs ir ASV valsts parādsaistības par triljoniem dolāru, un to padarīšana par mazvērtīgākām kļūs par nopietnu sitienu visai pasaulei.
No otras puses raugoties, reitinga pazemināšanas fakts pats pa sevi var nenozīmēt arī neko. Reitingu aģentūru vērtējums, protams, ir svarīgs, taču šīs aģentūras nav orākuli, kuros jāklausās, neapšaubot viņu sacīto. Vēl jo vairāk, ka ticība aģentūru objektivitātei krīzes dēļ ir ievērojami kritusies, jo krīze parādīja parādīja jebkuru reitingu apšaubāmību. Tāpat investīcijas ASV bieži tiek veiktas politisku, nevis ekonomisku apsvērumu dēļ.

Tomēr iespēja, ka pirmoreiz kopš 1917. Gada varētu tikt samazināti ASV kredītreitingi, liecina par daudz ko. Piemēram, ka amerikāņu ekonomika nav tik visvarena, kā pieņemts uzskatīt. Ņemot vērā, ka amerikāņu kreditori jau pašlaik izsaka bažas par savu līdzekļu saglabāšanas drošību – pietiek atcerēties Ķīnas premjerministra Veņa Czjabao visai atklātos paziņojumus, nepatikšanas ASV valsts finansēm ir vairāk nekā ticamas. Līdz ar to tuvākajā nākotnē neizbēgamas ir ASV fiskālās sistēmas reforma, tāpat kā virknes nepopulāru mēru pieņemšana.

Pagaidām gan uz Grosa paziņojumu reaģējis tikai pasaules valūtas tirgus. Amerikāņu dolārs krasi krities attiecībā pret vadošo valūtu vairākumu, bet attiecība eiro/dolārs pietuvojusies 1,4, kas nav vērots jau pusgadu. Tāpat strauji cēlusies zelta cena, kas sasniedza 960 dolārus par unci. Pasaulē, kur nav uzticības pat ASV, zelts paliks vienīgais uzticamais investīciju līdzeklis, jo to par laimi nedrukā tipogrāfijās.

Avots: 2v.lv