Būtu naivi domāt, ka lielaljiem būvniekiem nav bijusi aizkulišu ietekme uz politiku, intervijā “Neatkarīgajai” atzina “Vienotības” līderis, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Runājot par būvnieku karteļa skandālu, Ašeradens norādīja, ka “šobrīd ir ļoti maz informācijas par šo lietu.”
“Zināms, ka process notiek, bet informācijas maz, tāpēc publiskajā telpā parādās daudz minējumu. Es ļoti uzmanīgi sekoju tam, kas notiek, bet pirmām kārtām es gribu vērtēt faktus. Pagaidām manā rīcībā faktu nav. Tikko būs zināmi fakti, tad arī attiecīgi rīkosimies. Politiskā vidē baumo visu ko, bet galvenais ir fakti,” uzsvēra Ašeradens.
“Laikā, kad es biju ekonomikas ministrs, Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama vairākkārt tika norādījusi uz karteļa riskiem būvniecībā, un to mēs mēģinājām uzraudzīt. Bet attiecībā par Būvkomersantu klasifikācijas noteikumiem – nenoņemot no sevis atbildību – es gribu norādīt, ka valdību apstiprināja 2016. gada februārī, bet noteikumi tika pieņemti martā. Respektīvi, es nebiju šo noteikumu virzītājs, tā bija caur MK kabinetiem sen izgājusi lieta. Šajā situācijā man varbūt būtu jāuzņemas atbildība, kāpēc es tos nenoņēmu no darba kārtības. Bet es gribu teikt, ka tur viss nav tik vienkārši, jo tiešām tajā laikā būvniecībā bija liela jezga – kur konkursos par būvniekiem ar zemāko cenu pieteicās uzņēmumi, kas vispār neko nevar uzbūvēt, bija milzīgas apakšuzņēmēju ķēdes un tamlīdzīgi, un šie noteikumi tiešām sakārtoja sistēmu. Turklāt šo noteikumu sakarā, cik atceros, nekad netika pieminēta tāda problēma, ka tie varētu būt pamats aizliegtu vienošanos veidošanai,” komentēja bijušais ekonomikas ministrs.
Vaicāts, vai noteikumi tātad nebija pie vainas, Ašeradens uzsvēra, ka likumus var sarakstīt, cik stingrus grib, bet tas negarantē, ka tie tiks ievēroti. “Par karteli likumā ir skaidri noteikts, ka tas ir smagākais komerctiesību pārkāpums. Es neuzskatu, ka tie Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi ir tikai viennozīmīgi melni un noveduši pie karteļa izveidošanas,” norādīja Ašeradens.
“Jautājums, vai mēs neesam pārmērīgi aizsargājuši tirgu no konkurences, ir leģitīms, jo ārvalstu būvuzņēmēji tiešām tika ierobežoti, lai gan ceļu būvē to ir palicis salīdzinoši daudz,” izteicās politiķis.
Viņš atzina, ka būtu naivi domāt, ka lielaljiem būvniekiem nav bijusi aizkulišu ietekme uz politiku. “Bet par sevi un sev tuvāko loku es to varu teikt, ka nebija,” norādīja Ašeradens.
“Lietai ir divas puses – jā, karteļi ir aizliegti, bet, ja politiķi ir bijuši pieļāvīgi un teikuši – varbūt var, tad kāpēc gan nepārkāpt? Riska apetīte bija acīmredzami pieaugusi. Politiskajai videi, tikko būs kādi fakti, būs ļoti asi jāreaģē, tur nekādu citu iespēju nav – no iesaistītajiem politiķiem būs jāatvadās,” komentēja Ašeradens.
Foto: Saeimas kanceleja
