Lai gan pēdējos gados aizbraucēji sāk aktīvāk iesniegt šīs deklarācijas, tomēr vairums nesteidz nokārtot savas saistības ar Latvijas valsti, svētdien vēstīja LNT raidījums «Top 10».

Kāda anonīma Latvijas iedzīvotāja, kura sešus gadus strādāja Īrijā, tagad atgriezusies Latvijā. Īrijā viņa maksāja turienes nodokļus. Viņa ir informēta, ka VID jāiesniedz deklarācija un jāatmaksā nodokļu starpība, tomēr to nav darījusi, raksta Apollo.lv. 

«Es pat neinteresējos, bet zināju, ka tā nebūs maza summa. It kā vienu brīdi sāku domāt, ka nauda jāatmaksā, bet kur ir garantija, kur tā nauda aizies un kam viņa tiks,» skaidro sieviete.

Raidījums norāda- summas, kas jāatmaksā VID, tiešām nav mazas. Piemēram, saņemot zemas kvalifikācijas viesstrādnieka algu, kas ir sešas mārciņas (4,78 lati) un strādājot 40 stundas nedēļā, Latvijā VID būtu jāatmaksā ap 1600 latiem gadā.

Vācijā nodokļi ir vēl mazāki, līdz ar to atmaksājamā summa ir vēl lielāka. Piemēram, flīžu licējs, kurš Vācijā saņem septiņus eiro (4,9 lati) un strādā 40 stundas nedēļā, Latvijai spiests atmaksāt vēl 2400 latus gadā.

Nodokļu eksperte Gunta Kauliņa norāda, ka citviet Eiropā ir progresīvā nodokļu sistēma, līdz ar to algas tiek apliktas ar minimālajām likmēm, kas nozīmē, ka vislielākos maksājumus jāveic mazkvalificētajiem darbiniekiem.

Neraugoties uz lielajām atmaksājamām summām, pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri deklarācijas par ārzemēs nopelnīto iesniedz un atmaksā nodokļu starpību. Pērn ārzemēs pelnošie valsts budžetam iemaksāja četrus miljonus latu.

Raidījums norāda, ka šobrīd sākuši darboties starpvalstu līgumi un notiek automātiska informācijas apmaiņa ar 17 valstīm. Tā, protams, notiek ar laika nobīdi, bet dati tiek analizēti un pārbaudīti. Ja persona nav nomaksājusi nodokli, ir iespēja sazināties ar pašu personu vai ar personas nodokļa administrētāju, lūdzot palīdzību.

Tiem, kuri nevēlas maksāt nodokļu starpību, ir viena iespēja – kļūt par Latvijas nerezidentu, taču nepietiek tikai ar to, ka persona vairāk nekā 183 dienas nodzīvojusi citā valstī. Ir jāraksta iesniegums Pilsonības un imigrācijas dienestam par izceļošanu, kā arī VID par vēlmi atteikties no rezidenta statusa, tomēr to VID var arī neapmierināt.

Nav datu, cik personu statusu mainīja, tomēr skaidrs, ka šī nav tendence nav masveidīga. Ļaudis attur mainīt statusu tas, ka VID var piedzīt nodokļus par trim iepriekšējiem gadiem, kas daudziem ir nesamaksājama summa. FM, saprotot situācijas bezcerīgumu, ko izraisījis informācijas trūkums savulaik, liek domāt par risinājumu.

«Būtu iespējams risinājums, kas nāktu pretī, proti, ja cilvēks ir legāli bijis nodarbināts un maksājis nodokļus savā jaunajā mītnes zemē, tādā veidā varētu atbrīvot no nodokļu nomaksas Latvijā, tomēr jāsakārto attiecības ar valsti un jānomaina statuss no rezidenta uz nerezidenta,» norādīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele.

Arī stāsta varonei bērni un vecāki dzīvo Latvijā, tāpēc lielāko ienākumu daļu ienākumu sieviete nosūta uz šejieni, līdz ar to viņa neuzskata, ka kaut kas būtu jāmaksā.

«Ja man liks piemaksāt, nekas cits neatliks kā paņemt bērnu un doties projām,» skaidro anonīmā viesstrādniece.