Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir nosūtījusi oficiālu vēstuli Veselības ministrijai, lūdzot rast risinājumu, kā atcelt ierobežojumu, kas liedz kompensējamos recepšu medikamentus iegādāties pa daļām.
Šobrīd normatīvais regulējums pacientam liek visus ārsta izrakstītos medikamentus 3 mēnešu periodam, iegādāties vienā piegājienā, kas finansiāli daudziem ir smagi. Pacienti ārsta izrakstītos medikamentus patvaļīgi šķiro, vēl vairāk pasliktinot savu veselības stāvokli. Ja pacients varētu medikamentus iegādāties pa daļām – katru mēnesi nopērkot to medikamentu daļu, kas konkrētajam mēnesim nepieciešami, cilvēku iespējas pilnvērtīgi ārstēties būtu nesalīdzināmi lielākas. Problēmas būtiskos apmērus identificē arī aptieku tīklā “Mēness aptieka” veiktā farmaceitu aptauja, kas atklāj, ka būtiskai pircēju daļai iegādāties visus ārsta izrakstītos medikamentus ir finansiāli smagi. Esošajos apstākļos kā risinājumu Mēness aptieka izveidojusi jaunu pakalpojumu, kas senioriem sniedz iespēju arī kompensējamos medikamentus iegādāties pa daļām.
“Uzspiestā nepieciešamība visus kompensējamos recepšu medikamentus iegādāties vienā reizē, pat ja recepte izrakstīta trīs mēnešu periodam, pacientiem bieži vien ir pārāk smaga nasta. Ārsti iespēju robežās cenšas palīdzēt, izrakstot trīs receptes – katram mēnesim savu. Taču tas ievērojami apgrūtina gan pacientu, gan ārstu ikdienu, ja pacientam ir jālieto pa 10, 15 un vēl vairāk medikamentiem, kā tas bieži ir multimorbīdu jeb ar daudzām hroniskām slimībām sirgstošu pacientu gadījumā. Ārsts raksta kaudzi recepšu, bet aiz kabineta durvīm gaida gara pacientu rinda. Lai situāciju mainītu, Veselības ministrijai ir jārod iespēja atcelt ierobežojumu, kas liedz kompensējamos medikamentus izpirkt pa daļām,” viedokli pauž Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
“Latvijas sabiedrība turpina novecot – mūsu demogrāfiskā situācija aizvien ir ar negatīvu zīmi –, un satraucoši ir dati par mūsu novecojošās sabiedrības veselības stāvokli. Pēdējos piecos gados turpina palielināties pacientu ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām skaits. Šo saslimstību izraisītas mirstības dēļ Latvija Eiropā ir viena no “skumjajām pirmrindniecēm”. Tāpat turpina palielināties saslimstība ar dažādas lokalizācijas onkoloģiskām slimībām, savukārt trešā izplatītākā saslimšana, kuras dēļ mēs izrakstām darbnespējas lapas, ir muguras un skeleta muskuļu sāpes. Tam klāt nāk cukura diabēts, kas Latvijā izplatās gluži kā sērga,” norāda Kozlovska.
“Protams, atbildība par savu veselību pirmkārt ir jāuzņemas cilvēkam, kura dzīvesveids un ikdienas paradumi tiešā veidā ietekmē veselību. Taču aizvien spēkā ir arī dabas likumi, kas pat veselīga dzīvesveida piekritējam teju vai paredz, ka līdz ar vecumu veselības stāvoklis pasliktināsies un bez medikamentiem iztikt nebūs iespējams. Latvijā 45, bet biežāk 50 gadi ir slieksnis, kad hroniskās slimības saasinās, parādās jaunas slimības, līdz ar to nepieciešama kompleksā medikamentozā terapija visa atlikušā mūža garumā,” turpina Kozlovska.
“Ikdienas darbā ģimenes ārsts ieklausās sava pacienta vajadzībās un ņem vērā viņa iespējas. Nozīmējot terapiju, neatkarīgi no tā, vai pacientam nepieciešamie medikamenti ir kompensējamo zāļu sarakstā vai nav, mēs cenšamies novērtēt viņa finansiālās iespējas un līdzvērtīgu medikamentu grupā meklējam optimālu variantu, ko noteikti dara arī farmaceits aptiekā. Tāpat, izrakstot kompensējamās zāles, ģimenes ārsts ieklausās pacienta lūgumā un iespēju robežās trīs mēnešu periodam visus medikamentus izraksta trijās receptēs, sniedzot iespēju katru no tām izpirkt konkrētā mēnesī. Taču bieži vien tas nav iespējams. Ģimenes ārsta praksē svarīga ir katra minūte, bet ikvienas receptes izrakstīšana prasa laiku, jo īpaši, ja pacientam ar vairākām hroniskām saslimšanām ir nepieciešamas receptes 10, 15 vai vairāk medikamentiem. Šādu gadījumu mūsu ikdienā ir ļoti daudz,” pausts vēstulē.
Tiek norādīts, ka bieži vien, saņemot recepšu kaudzīti padsmit medikamentiem, kas paredzēti lietošanai trīs mēnešu periodā, pacients nonāk sarežģītā situācijā, jo tie ir jāizpērk vienā reizē. Finansiāli tas ir smagi, taču visiem izrakstīt trīs receptes mēs, ārsti, vienkārši nespējam. Ja pacientam ir nepieciešami 10 medikamenti, ārstam būtu jāizraksta 30 receptes. Nav saprotams, kādēļ pacientam nevar ļaut arī vienu kompensējamo medikamentu recepti izpirkt pakāpeniski trīs mēnešu periodā, ja jau tagad pa daļām ir iespēja izpirkt zāles, kas izrakstītas parastajā receptē. Šķiet, mūsdienu tehnoloģisko sasniegumu laikmetā pacientiem tik būtiskais risinājums nevar būt neatrisināms. Tas ievērojami atvieglotu gan pacientu, gan arī ģimenes ārstu ikdienu.
“Tā vietā mēs aizvien redzam situāciju, kas turpina pasliktināties. Ģimenes ārstiem nav noslēpums, ka ārkārtīgi daudzi pacienti, pirms iegādāties, mēdz “sašķirot” ārsta medikamentus. Proti, ņemot vērā savas finansiālās iespējas, izvēlas, ko no izrakstītā iegādāties, bet ko ne. Taču tas ir ārkārtīgi bīstams paradums, kas tiešā veidā kaitē cilvēka veselībai, pat apdraud viņa dzīvību, jo kompleksajā terapijā svarīgs ir katrs medikaments. Tikai kompleksi lietoti, medikamenti viens otru papildina un novērš viens otra iespējamās blaknes. Ja pacientam ir hroniska plaušu vai zarnu trakta slimība un vienlaikus arī hroniskas sirds asinsvadu saslimšanas, nav pieļaujama tikai vienas slimības ārstēšanai paredzēto medikamentu iegāde vai nepilnīgs komplekts no šo slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm,” norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente.
“Pieredze rāda, ka daudzu pacientu veselības stāvokļa aizvien tālākas pasliktināšanās cēlonis ir tas, ka, par spīti visiem brīdinājumiem, cilvēki medikamentus “šķiro” un neiegādājas. Aptuveni ceturto daļu zāļu pacienti nespēj nopirkt finansiālās situācijas dēļ. Šo faktu apstiprina arī “Mēness aptiekās” veiktās aptaujas rezultāti. 63 % farmaceitu atzīst, ka apmēram piektā daļa apmeklētāju lūdz viņiem padomu, kuri no ārsta izrakstītajiem medikamentiem jāiegādājas obligāti, bet kurus var nepirkt, savukārt vēl 36 % farmaceitu norāda, ka grūtības ar visu ārsta izrakstīto medikamentu iegādi ir vismaz pusei pacientu. Tas nozīmē, ka situācija būtībā ir dramatiska,” norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija vēršas pie Veselības ministrijas ar lūgumu izvērtēt šo ārkārtīgi kritisko situāciju un rast tai atrisinājumu. Protams, aktuāls ir arī zāļu dārdzības jautājums. “Esam pārliecināti, ka, samazinot medikamentiem PVN likmi, daudziem iedzīvotājiem būtiski tiktu atvieglota finansiālā situācija. Taču izprotam arī šāda lēmuma ietekmi uz kopējo valsts budžetu un tā komplicētību, tādēļ šobrīd lūdzam vismaz atcelt prasību visus kompensējamos medikamentus iegādāties vienā reizē. Ir jābūt veidam, kā iedzīvotājiem sniegt iespēju kompensējamos medikamentus iegādāties pa daļām. Lauku ģimenes ārstu asociācija aicina izveidot darba grupu, kas šo jautājumu atrisinātu, un paši esam gatavi aktīvi un konstruktīvi iesaistīties tās darbā,” norāda Kozlovska.
Foto: Pixabay
