Ekonomiskā krīze ir sajaukusi visas dzīves kārtis valstī. Straujajā lejupslīdē pērnā gada nogalē (salīdzinājumā ar pēdējo ekonomikas izaugsmes laiku – 2007. gada pēdējiem trim mēnešiem) par ceturtdaļu saruka visu saražoto preču un pakalpojumu vērtība jeb iekšzemes kopprodukts (IKP).

Sašaurinoties šai jomai, kā arī samazinot darbinieku skaitu valsts sektorā, no 5,3% līdz 19,7% cēlās bezdarba līmenis, un tikai tagad tas palēnām sāk saplakt (maijā 16,2%). Ļoti uzmanīgi vērojot un analizējot norises tautsaimniecībā, eksperti lēš, ka kritiens ir beidzies, un arī Ekonomikas ministrija (EM) izsaka prognozes, ka šā gada otrajā pusē atsāksies izaugsme, un labvēlīgos apstākļos tā varētu ik gadu pieaugt vidēji par 4,1 procentu.

Protams, ka cilvēkus visvairāk interesē darba iespējas, jo tas tomēr ir dzīves nodrošinājuma un labklājības pamats. Diemžēl šajā sfērā ziņas vairs nav tik iepriecinošas. Pirmām kārtām jau tādēļ vien, ka ekonomikas norišu likumsakarība ir tāda, ka nodarbinātībā tās allaž atspoguļojas ar laika nobīdi.

Tā nu EM paredz, ka darbaspēka pieprasījuma apjoms šā gada otrajā pusē vien stabilizēsies, bet tā pieaugums varētu sākties no nākamā gada. Turklāt darbavietu pieprasījums izvērsīsies ļoti mēreni un pakāpeniski, un pēc pieciem gadiem tas varētu pērno apjomu pārsniegt vien par nepilniem 4 procentiem. Tik un tā šis līmenis būs gandrīz par 9% zemāks nekā augstākās nodarbinātības laikā – 2008. gadā, un darbaspēka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu saglabāsies.

Vispirms strādājošo skaita, pēc tam – algu samazinājums

EM Informatīvajā ziņojumā par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā, ko Ministru kabinets apstiprināja 8. jūnija sēdē, detalizēti pa gadiem ir raksturotas darba tirgus attīstības perspektīvas līdz 2015. gadam. Prognozes ir balstītas uz ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības scenārijiem, un tās sagatavotas 15 tautsaimniecības nozaru, triju izglītības līmeņu un 35 profesiju grupu griezumā (grupas izveidotas, balstoties uz Profesiju klasifikatoru).
Darba tirgus situācijas attīstība ir atkarīga no ekonomiskās attīstības tendencēm. Ekonomikas ministrija vidēja termiņa periodam – līdz 2015. gadam – ir izstrādājusi divus tautsaimniecības attīstības prognožu scenārijus – lēnākas izaugsmes un straujākas izaugsmes. Izstrādāto scenāriju pamatpieņēmumi balstīti uz atšķirīgām globālās ekonomikas atlabšanas iespējām.

Informatīvajā ziņojumā pamatā tiek analizētas darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attīstības tendences, īstenojoties straujākas ekonomiskās izaugsmes scenārijam.

Šīs prognozes paredzētas kā svarīgs informācijas avots izglītības, sociālās un nodarbinātības politikas izstrādātājiem un īstenotājiem, kuri pieņem lēmumus par savā pārvaldībā esošo sektoru attīstību. Taču tās neapšaubāmi var kalpot par orientieri jauniešiem nākotnes profesijas izvēlē, kā arī uzziņas avotu cilvēkiem, kuri nolēmuši pārkvalificēties un atrast sev vietu citā, perspektīvākā jomā nekā līdzšinējā.

Tomēr, lai jau pašā sākumā saprastu, kādēļ bezdarbnieku rindas ievērojami papildināja arī privātais sektors, kādēļ pašlaik darba tirgū piedāvātās algas mums šķiet tik mazas, un arī lai nelolotu cerības uz atlīdzības strauju pieaugumu tuvākajā nākotnē, ir vērts ielūkoties ziņojuma sadaļā “Darbaspēka izmaksas un produktivitāte”. Tur redzams, kā pēdējos gados cēlusies atlīdzība, bet buksējusi produktivitāte, tādējādi nesamērīgi sadārdzinot saražoto produkciju un pakalpojumus, un kā šie procesi attīstījušies pārējās divās Baltijas valstīs. Ekonomisko aktivitāšu samazināšanās 2008. gadā vispirms atspoguļojās nodarbinātības kritumā, kamēr darba samaksas līmenis saglabājās visai augsts.

Savukārt gadu vēlāk jau vērojams gan nodarbinātības, gan darba samaksas samazinājums. Darba atlīdzība sevišķi krasi gāja uz leju 2009. gada otrajā pusē. Vidējā bruto samaksa 2009. gadā bija 461 lats – par 3,9% mazāk nekā gadu iepriekš (479 lati) – un ar visu to saglabājās gandrīz par 16% lielāka nekā 2007. gadā. Ņemot vērā lejupslīdes dziļumu, šāda algas korekcija ir visai neliela, norāda EM.

Saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem visstraujāk algas tika samazinātas sabiedriskajā sektorā: 2009. gadā vidēji par 10,8% pret iepriekšējo gadu. Savukārt privātajā sektorā algu kritums nebija tik ievērojams (2009. gadā par 1%), jo uzņēmēji, lai iegrožotu izmaksas, deva priekšroku strādājošo atlaišanai.

Viskrasāk darba samaksa gāja mazumā mākslas, izklaides un atpūtas industrijā, finanšu un apdrošināšanas darbībās, ūdensapgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā, kā arī augkopībā, lopkopībā, medniecībā un tirdzniecībā. Apstrādes rūpniecībā vidējā bruto darba samaksa saruka par 2%, bet transporta sektorā saglabājās iepriekšējā līmenī.

Līdz šim ignorētā saikne: darbaspēka izmaksas un produktivitāte

Viens no konkurētspēju (kā valstī kopumā, tā arī atsevišķā nozarē) raksturojošiem rādītājiem ir attiecība starp viena darbaspēka izmaksām un darbaspēka produktivitāti (ULC). Ja produktivitāte aug straujāk par algām, tad ULC samazinās, paaugstinot cenu konkurētspēju, un otrādi. Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas pērn ievērojami kritās, uzlabojot Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienības valstīs.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, reālais ULC ES valstīs vidēji pieauga par 2,7 procentiem. Arī mūsu kaimiņvalstīs šim rādītājam ir bijusi pozitīva dinamika. Igaunijā un Lietuvā reālais ULC pieauga attiecīgi par 2,3% un 3,9 procentiem. Savukārt Latvijā tas samazinājās par 6,4 procentiem.
Atšķirībā no pirmskrīzes gadiem, kad ULC izmaiņas (pieaugumu) galvenokārt noteica strukturālā rakstura faktori, ULC dinamikas izmaiņas 2008. un 2009. gadā lielā mērā ir saistītas ar cikliskā rakstura faktoriem.

Pieprasījuma samazināšanās iekšējos un ārējos tirgos negatīvi ietekmēja situāciju preču tirgos. IKP 2008. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 4,6%, tai pašā laikā atbilstošas korekcijas darbaspēka tirgos nenotika, un tas bija galvenais reālā ULC pieauguma iemesls.

Nozīmīgas korekcijas darba tirgū sākās 2009. gadā, ietekmējot gan produktivitātes, gan arī darbaspēka izmaksu dinamiku. Salīdzinājumā ar 2008. gadu produktivitāte samazinājās par 5,7%, savukārt darbaspēka izmaksas – par 5,9%, un reālais ULC samazinājās par 6,4 procentiem.
Reālo ULC dinamiku 2010. gadā galvenokārt noteiks situācija darba tirgū, t.i., darba samaksas dinamika. Augsts bezdarba līmenis un budžeta konsolidācijas pasākumi radīs spiedienu un darba samaksas samazināšanos. Tomēr izmaiņas var būt visai mērenas, ņemot vērā Latvijas zemo konkurenci integrētajā ES darba tirgū.

Darba meklētāju ar augstāko izglītību – vairāk nekā darba vietu

Saskaņā ar Eurostat prognozēm, Latvijas iedzīvotāju kopskaits pēc pieciem gadiem varētu samazināsies līdz 2203 tūkst. cilvēku, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā (vecuma grupa 15-74 g.) – līdz 1692 tūkst. cilvēku.

Atbilstoši demogrāfijas attīstības scenārijam un diviem tautsaimniecības attīstības scenārijiem tiek modelēti divi darbaspēka piedāvājuma attīstības scenāriji. Straujākas attīstības versijā kopējais darbaspēka piedāvājums 2015. gadā var sasniegt 1115 tūkst. cilvēku jeb 93,9% no 2009. gada līmeņa, bet pie lēnākas attīstības – 1099 tūkst. cilvēku jeb 92,6% no 2009. gada līmeņa.

Kā norādīts ziņojumā, 2015. gadā visos izglītības līmeņos darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu vidēji par 9 procentiem. Nedaudz mazāks šis rādītājs ir vidējās kvalifikācijas profesiju grupās (7%), kur atsevišķās profesijās (mašīnu, iekārtu operatori un mehāniķi, lauksaimniecības darbinieki un transportlīdzekļu vadītāji) paredzams neliels darbaspēka trūkums. Tomēr tas varētu tikt kompensēts, piesaistot citu profesiju grupu speciālistus.

Speciālistu ar augstāko izglītību piedāvājums kopumā par 9% pārsniegs pieprasījumu. Vislielākā neatbilstība sagaidāma humanitāro un sociālo zinātņu profesiju grupā, kur piedāvājums būs par 25% lielāks nekā pieprasījums. Šādas nelīdzsvarotības pamatā ir lielais šo profesiju speciālistu skaita pieaugums iepriekšējos gados, kā arī turpmākā Latvijas ekonomikas pārveide uz straujāku tirgojamo nozaru, nevis pakalpojuma nozaru attīstību.

Viena no profesiju grupām, kas prasa īpašu uzmanību, EM ieskatā, ir medicīnas darbinieku profesijas. Arī šī profesiju grupa 2015. gadā uzrāda nozīmīgu darbaspēka piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu, konstatēts ziņojumā, cita starpā norādot šādus cēloņus – pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā, demogrāfiskā situācija un valsts un iedzīvotāju spēja apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus.

Datorzinību un dabaszinātņu profesiju grupā prognozētais piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu galvenokārt izskaidrojams ar ekonomiskās lejupslīdes sekām. Turklāt datorzinību profesiju speciālistu pieprasījums ļoti lielā mērā ir atkarīgs arī no valsts pasūtījuma lielu sistēmu izstrādei. Tāpēc ziņojumā norādīts, ka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstībai datorzinību un dabaszinību profesiju grupās ir pārejošs raksturs un ilgtermiņā pieprasījums varētu atkal pieaugt.

Darbaspēka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu pedagogu profesiju grupā (16%) izskaidrojams ar darbaspēka pieprasījuma kritumu izglītības sistēmas reformu dēļ.

Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos mazinājās pieprasījums pēc ekonomistu, finansistu un analītiķu profesijas grupas speciālistiem. Sagaidāms, ka arī turpmāk tas strauji nepieaugs. Taču, tā kā ir iespējams piedāvājuma samazinājums (darba tirgū ienāks mazāk jaunu šo profesiju speciālistu), ekonomikas straujākas izaugsmes gadījumā pieprasījums tomēr varētu nedaudz pārsniegt piedāvājumu.

Darbs paredzams vidējās kvalifikācijas tehniskajiem speciālistiem

Darbaspēka piedāvājums vidējās kvalifikācijas profesiju grupā 2015. gadā pārsniegs pieprasījumu par aptuveni 7%; to galvenokārt noteiks mērenāks pieprasījuma samazinājums nekā citos izglītības līmeņos.

Ekonomiskās krīzes ietekmē strauji kritās darbaspēka pieprasījums būvniecības nozarē. Lai gan nozares izaugsme būs pozitīva, tā tomēr izvērsīsies lēnāk nekā pirmskrīzes gados, tāpēc 2015. gadā saglabāsies ievērojams darbaspēka pārpalikums (par 40%) būvniecības profesijās.
Liela piedāvājuma neatbilstība pieprasījumam (par 31%) ir prognozēta vidējam medicīniskajam personālam.

Uzlabojoties ekonomiskai situācijai valstī un pieaugot darbaspēka pieprasījumam, darba resursu pietiekamības problēmas var veidoties iekārtu un mašīnu operatoru, mehāniķu, lauksaimniecības, kā arī dažādu transporta līdzekļu vadītāju profesijās.

Šīs profesijas būs būtiskas apstrādes rūpniecības nozarei, tādējādi to deficīts var bremzēt atsevišķu nozaru attīstību un pazemināt to konkurētspēju ārējos tirgos.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iekārtu un mašīnu operatoru, mehāniķu profesiju grupai, kur atšķirībā no lauksaimniecības darbinieku un transportlīdzekļu vadītāju profesiju grupām ir zemāka profesiju aizvietojamība, tādējādi piedāvājuma puse ir mazāk elastīga uz pieprasījuma izmaiņām.

Lai gan paredzams, ka kopumā mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars darbaspēka piedāvājumā līdz 2015. gadam varētu samazināties, tomēr tā pārpalikums šajā laikā saglabāsies augsts. Turklāt situāciju varētu ietekmēt augstāk kvalificēta darbaspēka pārpalikums darba tirgū, kas varētu aizņemt daļu zemākas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījuma.

Ko darīt, lai uzlabotu situāciju darba tirgū

Lai novērstu vai iespējami mazinātu iespējamās darba tirgus problēmas, EM piedāvā šādus risinājumus darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai:

– turpinot reformas izglītības sistēmā kopumā, nepieciešams nodrošināt veicamo reformu saskaņotību tās dažādos līmeņos. Īpaša uzmanība jāpievērš vidējai profesionālajai izglītībai, lai izveidotu optimālu audzēkņu skaita sadalījumu starp vidējo vispārējo un vidējo profesionālo izglītību, kā arī vairotu vidējās profesionālās izglītības pievilcību un jauniešu uzticību turpmākās karjeras iespējām pēc konkrētās profesionālās mācību iestādes beigšanas;

– ievērojama loma būs sagatavoto speciālistu kompetenču un prasmju kvalitātei, kas prasa nepārtrauktu apmācības procesu uzlabošanu, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību. Savukārt mūžizglītības pilnveidošana, it īpaši tālākizglītības iespēju paplašināšana, veicinātu nodarbināto profesionālo elastību, kas uzskatāma par svarīgu darba tirgus elementu, jo palīdz veikt nepieciešamās korekcijas darbaspēka piedāvājumā;

– jauniešiem, kuri iepriekšējos gados pametuši izglītības iestādi, lai strādātu ienesīgu mazkvalificētu darbu, piemēram, būvniecībā, ir būtiski sniegt iespēju atgriezties skolā, lai to pabeigtu un iegūtu kvalifikāciju;
izglītības un nodarbinātības jomā nepieciešama cieša sadarbība starp atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām un sociālajiem partneriem.

Autors: Mudīte Luksa / LV.LV