Neraugoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumiem, ar skolu finansēšanas reformu ir jāvirzās uz priekšu. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
Kā zināms, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība turpina sarunas ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem par streika prasību izpildi pilnā apmērā un par pedagogu darba slodzes turpmāku balansēšanu. Paralēli tam arobiedrība vērsusies pie Valsts prezidenta E. Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas D.Mieriņas un Ministru prezidentes E.Siliņas, lūdzot rast iespēju tikties un sniegt valsts augstāko amatpersonu atbalstu streika vienošanās pilnīgas izpildes veicināšanā.
LIZDA paudusi, ka finansēšanas modelī iekļautie risinājumi pedagogu darba slodzes balansēšanai nav skaidri saprotami, turklāt pirmsskolas pedagogiem vispār netiek piedāvāta turpmāka slodzes balansēšana. IZM norāda, ka finansēšanas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagoga atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas īstenošanas izmaksām. LIZDA vērš uzmanību, ka nav iespējams izstrādāt noteiktajam mērķim atbilstošu finansēšanas modeli, ja tajā netiek iekļauta pedagogu darba slodzes samaksas sabalansēšana, jo darba slodzes sabalansēšana ietekmē nepieciešamo pedagogu likmju skaitu uz programmu. Lai nodrošinātu savlaicīgu korekciju veikšanu vispārējās izglītības finansēšanas modelī, kā arī, ņemot vērā, ka tuvākajā laikā IZM plāno izstrādāt jaunu finansēšanas modeli arī profesionālās ievirzes izglītībai un interešu izglītībai, ir nepieciešams steidzami rast kompromisus par visu pedagogu darba slodzes turpmāku balansēšanu un nostiprināt to normatīvajos aktos, nepasliktinot esošo situāciju, no IZM puses nepiedāvājot sliktākus risinājumus kā piedāvāti MK 2023.gada 18.aprīlī apstiprinātajā dokumentā un vienpusēji nemainot darba slodzes sadalījuma aprēķina metodikas.
Siliņa šorīt LTV pauda, ka jautājumā par pedagogu atalgojuma reformu parādās daudz un dažādas vajadzības, taču, viņasprāt, pirmkārt, būtu jādomā par bērnu.
“Viņam būtu labāk, lai nebūtu raustīšanās dažādu interešu vidū. Lai bērnam būtu visi pieejamie priekšmeti, lai viņam būtu skola, lai būtu skolotājs, kas nāktu uz skolu un neteiktu, ka ir noguris un nezina, kas būt rīt. Bet, lai viņam ir skolotājs, kas nāk uz skolu sagatavojies, priecīgs ieraudzīt šos bērnus un spējīgs kvalitatīvi iemācīt to, kas bērnam būs vajadzīgs, lai viņš izvēlētos startēt kādā profesionālā izglītībā vai augstskolā,” teica Siliņa.
Viņas ieskatā, IZM piedāvātais skolu finansēšanas modelis ir labs, jo tas piedāvā veselu komplektu – standartu, kas būtu vajadzīgs bērnam: “Ne tikai skolotājs, bet arī asistenti un dažādi palīgi, jo arvien vairāk mēs redzam, ka ir bērni, kuriem ir dažādas iekļaušanās problēmas. Tāpēc es redzu, ka mums ir jāiet ar šo [reformu] uz priekšu.”
Foto: Valsts kanceleja
