Tiesa, arī tiešmaksājumi Latvijā nav dāsni – tie ir zemākie starp ES dalībvalstīm, raksta NRA.lv.

Lielākās subsīdijas un kompensācijas lauksaimnieki saņēma 2006. gadā – tad kopumā Latvijas laukos no valsts maka nonāca aptuveni 58 miljoni latu. Pērn un šogad – aptuveni deviņas reizes mazāk – 6,81 miljons latu. Lielāko daļu no šīs summas paredzēts izmantot lopkopības attīstībai, tajā skaitā ciltsdarbam un investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, kas faktiski nozīmē kredītprocentu daļēju dzēšanu. Valsts ar subsīdiju palīdzību cer nodrošināt lauksaimniecības produktu ražošanas attīstību, veicinot lauku ekonomiskās telpas attīstību. Uz valsts atbalstu var pretendēt fiziskas un juridiskas personas. Vienlaikus MK noteikumu projektā minēts, ka atbalstu nepiešķirs tiem pretendentiem, kuriem ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, atbalsta pretendents atrodas sanācijas procesā vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta.Eiropas SavienībaES struktūrfondi