Nesen izgāzās Jāņa Bordāna (JKP) vadītās Tieslietu ministrijas (TM) mēģinājums Pašvaldību likumā iekļaut nevainīguma prezumpciju izsmejošas normas, kas liegtu par pašvaldības domes priekšsēdētāju ievēlēt deputātu, kuram kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis. Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča uzsver – “tā mēs notiesātu personu, pirms vēl tiesa to būtu izdarījusi.”
20. oktobra komisijas sēdē, apspriežot šos un citus priekšlikumus Pašvaldības likuma grozījumiem, deputāti un pieaicinātie eksperti nonāca līdz Viktora Valaiņa priekšlikumam svītrot Tieslietu ministrijas piedāvāto iepriekš citēto likuma 16. panta redakciju. Komisijas pārstāvji norādīja gan uz JKP centieniem ar likuma grozījumu palīdzību ieriebt Aivaram Lembergam, gan uz nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu.
Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norādīja: ““Tieslietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija vēl vairāk apliecina to, kāpēc tieši šis te priekšlikums nebūtu jāvirza. Paskaidroju, kāpēc. Krimināltiesībās un Kriminālprocesā ir tāda nevainīguma prezumpcija. Persona tiek uzskatīta par nevainīgu, kamēr tiesā nav pierādīts pretējais. Lai arī ir noteikti šie procesuālie piespiedu līdzekļi, tie ir domāti tam, lai nekavētu šo kriminālprocesuālo izmeklēšanu un lai persona nevarētu ietekmēt iznākumu konkrētajā kriminālprocesā. Šajā gadījumā pasakot, ka par domes priekšsēdētāju nevar virzīt personu, kurai ir noteikts procesuālais piespiedu līdzeklis, mēs ar šo normu pārkāpjam nevainīguma prezumpciju. Mēs notiesājam personu, pirms vēl tiesa to ir izdarījusi.”
Savukārt Latvijas lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Dr. iur. Artis Stucka pauda, ka likumprojektā skaidri un gaiši būtu jānorāda Lemberga vārds: “Šim pantam pavisam noteikti ir nepieciešams redakcionāls labojums, jo pantā ir jāraksta “ierobežojumi Aivaram Lembergam ieņemt amatu domē”. Tad arī visiem būs skaidrs, par ko šai pantā tiek runāts. Es nevaru atsaukt atmiņā nevienu gadījumu, kad būtu runa par kādu citu deputātu, kurš būtu ievēlēts domē un kuram būtu attiecināti šādi ierobežojumi. Mēs, Latvijas lielo pilsētu asociācija, esam lūguši Zvērinātu advokātu padomes viedokli, lai nebūtu tendenciozi, ka šādu lēmumu skaidrotu viens advokāts. Priekšlikumu grozījumiem likumā izskatīja Zvērinātu advokātu padome. Esam saņēmuši atbildi. Tajā, pirmkārt, tiek skaidrots, kas ir drošības līdzeklis. Tas ir specifiski regulēts Kriminālprocesa likumā – tur ir teikts, ka tas ir terminēts. Tas nozīmē, ka tas var būt spēkā nedēļu, divas, mēnesi vai divus mēnešus, bet nekādā gadījumā nav pastāvīgs. Tādēļ kolēģi advokāti norāda, ka, ietverot šādu normu Pašvaldību likumā, tas pēc būtības būs ar likumu noteikts sods. Respektīvi, personai būs likumā noteikts ierobežojums, kas pēc savas būtības ir ar pagaidu raksturu, bet tiks noteikts uz visu laiku un tādējādi tas nav samērīgs. Advokāti arī norāda, ka šis ir unikāls gadījums. Ja runā par pašvaldību amatpersonām, tad ir jārunā arī par citām amatpersonām. Pēc būtības šī norma būtu attiecināma arī uz Saeimu, Ministru kabinetu, valsts uzņēmumu amatpersonām. Jautājums – kāpēc šī norma tiek attiecināta tikai un vienīgi uz pašvaldībām? Ieteiktu kolēģiem arī no Tieslietu ministrijas iepazīties ar Satversmes tiesas spriedumu tā sauktajā Juraša lietā, kur skaidrots, kā drīkst un kā nedrīkst ierobežot Saeimas deputātu, un ieteiktu attiecināt to pašu arī uz pašvaldības deputātiem, lai saprastu, ka šī norma pēc savas būtības ir prettiesiska, un, ja tā tiks pieņemta, tā tiks pārsūdzēta Satversmes tiesā. Līdz ar to šādai normai nav nekādas jēgas. Jau šobrīd ir redzams, ka tā ir pretrunā ar Satversmi.”
Lai arī JKP pārstāvji sola nepadoties uz cer vēl uz to, ka grozījumi tiks apstiprināti, maz ticams, ka Lembergam adresētie likuma grozījumi gūs plašāku atbalstu.
Foto: F64
