Robežšķirtne, kad patvēruma meklētāji var sākt pulcēties baros un laupīt, nevis integrēties un strādāt, nav nemaz tik plata, tā, atbildot uz jautājumu, kāpēc bēgļiem tiek maksāts vairāk nekā pašu iedzīvotājiem, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Rēzeknes novadā Maltā aizritējuši gadskārtējie grāmatu svētki, kur ar novada iedzīvotājiem “Latvijas Avīzes” organizētajā diskusijā tikās Ministru prezidents Māris Kučinskis un 12. Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS).
Atbildot uz jautājumu “Vai kāds no valdības ir iztēlojies un saprot, kā iztiek medmāsas un pensionāri? Kāpēc bēgļiem maksā vairāk nekā pašu cilvēkiem?”, Kučinskis norādīja, ka uz šādiem jautājumiem var atbildēt tikai emocionāli.
“Protams, ka tas ir smagi. Lielākas pensijas būs tikai tad, ja augs vidējā alga Latvijā. Visa Eiropa solidāri piekrita uzņemt bēgļus, mēs joprojām neatkāpjamies no principiem un neņemam pretim “zēnus treniņbiksēs” ar telefoniem, bet meklējam ģimenes,” pauda premjers.
Viņš uzsvēra, ka arī pāri mūsu robežai ienāk bēgļi. “Tā robežšķirtne, kad šie cilvēki var sākt pulcēties baros un laupīt, nevis integrēties un strādāt, nav nemaz tik plata. Tieši tāpēc mums jāatrod kompromiss, jāapietas ar viņiem prātīgi. Var jau nedot viņiem vispār neko, bet tad viņi ies laupīt,” sacīja premjers.
Jau vēstīts, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai prasības patvēruma meklētāju uzņemšanā ir jāpadara stingrākas.
Lai arī EK uzskata, ka Latvijas prasības ir pārlieku stingras, iedzīvotāji ir citādas domās. Gandrīz puse (46%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka Latvijai prasības patvēruma meklētāju uzņemšanā ir jāmaina, taču tās ir jāpadara stingrākas.
Piektā daļa (20%) aptaujāto domā, ka Latvijai prasības patvēruma meklētāju uzņemšanā ir jāatstāj esošajā līmenī.
Neliela daļa (5%) Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka prasības patvēruma meklētāju uzņemšanā ir jāatvieglo.
Vēl ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņi vispār nav informēti par esošajām prasībām patvēruma meklētāju uzņemšanā, savukārt 6% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Latvija Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros jau uzņēmusi 69 personas.
Foto: Valsts kanceleja
