Nojaukt veco sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar negodīgiem un pērkamiem darbiniekiem pēc finanšu ministrs Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) sacītā esot bijis viens no VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzems uzdevumiem.

Pagājušajā nedēļā VID ziņoja par kārtējo grupu, kas par 65 000 lielu kukuļa naudu centās uzsākt pārbaudi pret vairākiem uzņēmumiem. Kukuļa došanas mēģinājumu novērsa un divi bijušie VID darbinieki šobrīd atrodas apcietinājumā.

“Nekā personīga” zināms, ka kukuļošanas mēģinājums VID ticis īstenots, lai ietekmētu tehniskā sāls iepirkumu.

Autoceļu drošībai nepieciešamā sāls ziemas mēnešos ir vajadzīga lielos apjomos. Tāpēc “Latvijas autoceļu uzturētājs” ziemai laikus gatavojas un sāli iepērk arī vasarā. Pērnā gada rudenī uz diviem gadiem izsludinātajam iepirkumam kvalificējās septiņi uzņēmumi. Kompānijas apņēmās piegādāt ap 200 000 tonnu sāls par aptuveni 11 miljoniem valsts uzņēmuma naudas.

VAS ”Latvijas autoceļu uzturētājs” Raitis Nešpors norāda: “Atšķirība varbūt ir tāda, ka šo iespēju ieguva septiņi dalībnieki, un iepriekšējās vienošanās laikā bija četri dalībnieki. Līdz ar to ir palielinājies pretendentu skaits, kas liek domāt, ka konkurence ir palielinājusies. Sāli pie mums atved no Baltkrievijas, Marokas un Vācijas. Vispirms slēdz vienošanos ar firmām, ka tās spēj preci piegādāt, un tad kompānijas savā starpā cīnās par cenu un izvēlas no tām lētāko.”

Kopš 2019.gada septembra VAS ”Latvijas autoceļu uzturētājs” lielākie tehniskās sāls piegādātāji:

SIA ”LAT SALT TRADE” 70%
SIA ”VIATEK1” 21%
SIA ”CEĻI UN TILTI” 9%

Ilgu laiku tirgu vienādi sadalīja četras kompānijas, bet tad ienāca jauns spēlētājs Baltkrievijas pilsoņa Petra Kravčenko kontrolētais SIA ”Lat salt trade”. Tas piedāvā superzemu cenu un pārējie dalībnieki, vai nu spiesti ar viņu sadarboties, vai biznesu atstāt.

“Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētājs stāsta, ka iepriekš sāli pirkuši 60 eiro tonnā. Bet šīs sezonas beigās jau par 39 eiro. Valsts no šī cenu samazinājuma esot ieguvēja. Kāds no konkurentiem vērsās pie paziņām VID, lai dienests veic pārbaudi, kā lielais sāls piegādātājs un viņa sabiedrotie maksā nodokļus.

“Nekā personīga” zināms, ka uzņēmējiem lietas sakārtot solījis ilggadīgs VID darbinieks Sandis Ozoliņš. No dotā kukuļa summas 65 000, sev Ozoliņš paturējis 20 000.Vai viņam bija savi sabiedrotie bijušajā darba vietā vai viņš blefoja, tagad skaidros VID iekšējās drošības pārvalde, kas lietu izmeklē. Ozoliņam kopā ar vēl vienu bijušo VID darbinieku apcietinājumā būs jāpavada vēl vismaz divus mēnešus.

Karjeru Ozoliņš sāka Finanšu ministrijā, 2000.gadā pārgājis uz VID akcizēto preču pārvaldi, bijis arī finanšu pārvaldes priekšnieka vietnieks. Pēdējos savas karjeras gados VID bijis administratīvās pārvaldes vadībā. Un pirms sešiem gadiem darbu VID atstājis. No Pagājušā gada rudens Ozoliņš ir citas valsts iestādes darbinieks. Konkursā viņš izraudzīts par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta vadītāju.

“Sandis Ozoliņš amatā ir no pagājušā gada 16.septembra. Un pašreiz ir prombūtnē. Pagaidām VAMOIC rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par prombūtnes iemesliem, tādējādi nav tiesiska pamata atstādināšanai vai atbrīvošanai no amata,” norāda Aizsardzības ministrija.

Savukārt aizsardzības ministrs (“Attīstībai/Par!”) Artis Pabriks saka: “Cik es esmu runājis ar VAMOIC priekšnieku par šo gadījumu. Šobrīd ir ļoti grūti runāt par kaut kādām aizdomām. Jo tajā brīdī, kad cilvēks piesakās uz konkursu, par viņu runā tikai dokumenti. Un dokumenti un darba pieredze bija ļoti laba. Iepriekš nekādi pārmetumi par viņa darbu nebija bijuši, līdz ar to VAMOIC es neko nevaru pārmest par viņa ņemšanu darbā. Jo viņš nav ne aizdomās turamais, ne tiesāts, ne nav kādi citi pārkāpumi, dokumenti par viņu liecināja tikai pašu labāko.”

Organizētajā grupā, ko pagājušajā nedēļā atklāja pats VID, vēl bez diviem kādreizējiem VID darbiniekiem un divām privātpersonām, darbojusies arī Nodokļu kontroles pārvaldes darbiniece Nataļja Kamina. Viņa nesen pārcelta citā VID struktūrā, kur nodokļu pārbaudes viņa vairs neveic.

Vai šis ir sistēmisks vai atsevišķs mēģinājums valsts iestādi izmantot kā ieroci pasūtījumu lietās, liecinās tālākā šīs lietas izmeklēšana. Pusotra gada laikā, kopš iestādi vada Ieva Jaunzeme, ierosināts jau 31 kriminālprocess pret negodīgiem VID darbiniekiem un muitniekiem. Bet finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka darbs nav pietiekams.Viņš pārmet iestādes priekšniecei novēlotu informācijas sniegšanu un dažos gadījumos pat informācijas slēpšanu.

“Atklāta informācija nepazemina uzticību. Sākotnēji tas varbūt ir šokējoši, bet principā tas rada vairāk un lielāku uzticību sabiedrībā. Iestāde iekšēji cīnās! Un vistrakākā situācija ir uzņēmējiem, pret kuriem ir vērstas sankcijas. Tā ir pilnīga bezpalīdzības situācija un viņi nesaprot,kas notiek un viņiem neuzticas,” saka Reirs.

Savukārt Jaunzeme komentē: “Man tiešām nav skaidrs,jo tajā dienā mēs jau bijām publicējuši šo relīzi, un tai sekoja šāda ministra reakcija. Es tiešām nezinu kādēļ, jo ministram ir padomnieks, kurš ļoti labi pārzina kriminālprocesu. Un var viņu informēt kādā brīdī kādu informāciju var sniegt. Ja es sāktu izdarīt tādu spiedienu, kādu šobrīd izdara uz mani, es faktiski nonāktu prokuratūras redzeslokā.”

“Ja VID priekšniece to uzskata par spiedienu, es to uzskatu par veselā saprāta spiedienu un labas pārvaldības spiedienu,” saka Reirs.

Pirms dažām nedēļām Finanšu ministrijā sāka dienesta izmeklēšanu par VID ģenerāldirektores Jaunzemes lēmumiem saistībā ar VID ierēdni Māra Knoka pārcelšanu citā amatā. Raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka Reira vadītā ministrija nelikumības Jaunzemes darbībās nav saskatījusi.