38% Latvijas iedzīvotāju labprāt savu ģimeni kuplinātu ar bērniem, ja viņiem būtu nākotnes ģimenes vajadzībām atbilstošs mājoklis vai iespēja viegli pie tāda tikt, rāda jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” un Norstat aptaujas rezultāti. Kaut arī 69% no visiem aptaujātajiem jau pieder nekustamais īpašums Latvijā, 80% šo ģimeņu nav vairāk par 2 bērniem, kas liecina, ka atbilstošs mājoklis ir svarīgs faktors ģimenes plānošanā.
Galvenais šķērslis, kas šobrīd liedz Latvijas iedzīvotājiem iegādāties ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokli, ir nepietiekami finanšu resursi (50%), nekustamo īpašumu cenas Latvijā (37%) un neparedzamās ekonomiskās situācijas svārstības, kas rada nedrošību par turpmākajiem ienākumiem (23%). Vienlaikus 15% aptaujāto norāda arī uz nespēju atrast vēlmēm un vajadzībām atbilstošu dzīvesvietu.
“Liela daļa Latvijas mājokļu fonda ir novecojusi un nerenovēta, daudzie padomju gados būvētie daudzdzīvokļu nami ir arvien sliktākā tehniskā stāvoklī, bet jaunu mājokļu piedāvājums īsti netiek līdzi pieprasījumam. Augot sabiedrības dzīves līmenim, aug arī prasības pret dzīves kvalitāti. Gadiem ejot, jaunākā paaudze, kas nevēlas ikdienu vadīt pārapdzīvotībā, arvien biežāk nolemj uzsākt patstāvīgu dzīvi, pamazām attālinoties no modeļa, kurā ģimenes vairākās paaudzēs dala vienu mājvietu. Turklāt pircēji labprātāk izvēlas mazliet dārgāku, toties ilgtermiņā daudz ekonomiskāk uzturamu un energoefektīvu mājokli ar mūsdienīgu infrastruktūru. To veicinājis arī pamatīgais energoresursu sadārdzinājums pēdējos pāris gados, kas ļāvis pa īstam novērtēt, cik izdevīga ir dzīve augstas energoefektivitātes klases ēkās,” komentē “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.
Kopumā 37% aptaujāto plāno nākotnē iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, un 6% gatavojas to darīt jau šogad. Saskaņā ar “Colliers Baltic” datiem vidējais reģistrētais darījums par dzīvokli jaunbūvē 2023. gadā bija 152 000 eiro. Ģimenēm ar bērniem, kurām ir pietiekami augsti ienākumi, lai varētu iegādāties vai būvēt mājokli ar hipotekāro kredītu, taču ir grūtības sakrāt pirmo iemaksu, atbalstu sniedz valsts mājokļu garantijas programma. Tomēr 61% aptaujāto iedzīvotāju norāda, ka valsts sniegtais garantijas atbalsts mājokļa iegādei ir nepietiekams un nemotivē ģimenes radīt bērnus.
Šobrīd attīstības finanšu institūcijā ALTUM mājokļu garantijai var pieteikties gan ģimenes ar vairākiem bērniem, gan ģimenes, kas ir vēl tikai pirmā bērniņa gaidībās. Maksimālā garantijas summa, iegādājoties īpašumu Rīgā, Pierīgā vai Jūrmalā, atkarībā no bērnu skaita ģimenē ir 5%–30% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro, un 5%–50%, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, pērkot ģimenes mājokli citviet Latvijā. Garantija palielinās par 5%, bet ne vairāk kā par 5 000 eiro, ja tiek pirkts vai būvēts A klases jeb gandrīz nulles enerģijas mājoklis.
“Arī nekustamo īpašumu attīstītāji cenšas atvieglot mājokļa iegādi kuplām ģimenēm, piemēram, ar Goda ģimenes apliecību iespējams saņemt 5000 eiro atlaidi “Bonava Latvija” dzīvokļiem. Tomēr plaisa starp dzīvojamā fonda attīstību galvaspilsētas tuvumā un citos Latvijas reģionos, kā arī iedzīvotāju iespēju iegādāties jaunus mājokļus ir milzīga. Kā rāda Ministru kabineta noteikumu grozījumos apkopotā statistika, pēdējo 13 gadu laikā 84% no visiem jaunajiem mājokļiem ir uzbūvēti Rīgā un tai piegulošajos novados, attiecīgi lauvas tiesa no visām izsniegtajām garantijām tikušas piešķirtas mājokļu iegādei Rīgā un Rīgas reģionā, un arī Rīgā jaunu, energoefektīvu mājokļu piedāvājums tik tikko tiek līdzi pieprasījumam,” atzīst Kaspars Ekša.
Viņš norāda – šobrīd ir vērojama zināma nekustamo īpašumu attīstītāju piesardzība: kamēr pastāv risks, ka nekustamā īpašuma tirgu pārskatāmā nākotnē varētu ietekmēt ar energoresursu cenām saistīti inflācijas pārsteigumi, neparedzamā ģeopolitiskā situācija Ukrainā un citviet pasaulē un klimata pārmaiņu sekas, kas var veicināt pārtikas cenu pieaugumu un tādējādi atstāt būtisku iespaidu arī uz citām tautsaimniecības jomām, mājokļu attīstītāji nesteidzas ne ar zemes iegādi, ne jaunu projektu uzsākšanu. Tas, visticamāk, atspoguļosies jaunu mājokļu pieejamībā – paredzams, ka jau tuvāko 2–3 gadu laikā piedzīvosim būtisku deficītu, kas, iespējams, atstās arī negatīvu ietekmi uz demogrāfijas rādītājiem.
