Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju (57%) satrauc viņu sagaidāmās nākotnes pensijas apmērs, liecina Swedbank veiktā aptauja. Viņuprāt, pensija visticamāk būs ļoti zema, un nesaskata šai situācijai nekādu risinājumu. Savukārt katrs desmitais paļaujas uz bērnu atbalstu, un teju tikpat daudzi uzskata, ka līdz pensijai nenodzīvos. Tikai 13% iedzīvotāju jūtas pārliecināti par saviem ienākumiem, jo veido uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai ir citi aktīvi, kas nodrošina regulārus ienākumus.
“Iedzīvotāju satraukums par sagaidāmās nākotnes pensijas apmēru ir pamatots, jo, kā rāda Latvijas Bankas aprēķini, valsts piešķirtā vecuma pensija attiecībā pret vidējo atalgojumu valstī jau šobrīd ir tikai 40% apmērā no algas. Turklāt paredzams, ka nākotnē tā vēl samazināsies, jo pieaug pensionāru skaits pret iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā,” saka Vita Ņikitina, Swedbank Pensiju atbalsta daļas eksperte.
Iecerētā pensija – 923 eiro, ar tendenci ik gadu pieaugt
Vaicāti par pensijas apmēru, teju puse (48%) iedzīvotāju par pietiekamu uzskata pensiju, kuras apmērs ir vismaz 70%-100% no šobrīd saņemtā atalgojuma. Tikai 1% iedzīvotāju uzskatītu par pietiekamu pensiju, kas būtu līdz 50% no pašreizējās algas.
Absolūtos skaitļos vidējais pensijas apmērs, ko iedzīvotāji vēlētos saņemt, ir 923 eiro. Tas ir par 46 eiro vairāk nekā 2018.gadā, kad vēlamais pensijas apmērs bija 877 eiro. Savukārt desmit gadu perspektīvā sagaidāmās pensijas apmērs ir pieaudzis par nepilniem 100 eiro. Lielākas gaidas attiecībā uz sagaidāmo pensijas apmēru ir iedzīvotājiem vecumā no 40 – 49 gadiem (sagaida saņemt 1002 eiro), kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (sagaida 1240 eiro mēnesī).
“Kopumā gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši tāpēc, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām aizvien ir nepietiekama. Šobrīd uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido vien tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir īpaši kritiski, jo sabiedrība visā pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā “pensionāram”, kļūst tikai garāks,” atzīmē Vita Ņikitina.
Domājot par uzkrājumu privātajai pensijai, būtiska IIN atmaksa
Lielākajai daļai iedzīvotāju (85%), domājot par uzkrājumu veidošanu pensijai, būtisks šķiet valsts sniegtais atbalsts Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atmaksas veidā. Jebkuram, kas veido uzkrājumu pensiju 3.līmenī, ir iespēja saņemt IIN atmaksu 20% apmērā par katrā kalendārajā gadā veiktajām iemaksām privātajā pensiju fondā, kas nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas taksācijas gadā, kā arī summāro limitu 4000 eiro. Piemēram, ja ik mēnesi uzkrājumam iemaksājat 30 eiro, gada laikā tie ir 360 eiro, tad IIN atmaksa būs 72 eiro.
Kā veidojās Latvijas iedzīvotāju pensijas
Pašlaik 20% no mūsu darba algas tiek ieskaitīti pensiju kapitālā. No tā 14% nonāk pensiju pirmajā līmenī, no kura pensijas saņem šodienas pensionāri. Savukārt 6% nonāk otrajā jeb fondētajā pensiju līmenī, kur jau katra strādājošā nākotnes pensiju, ieguldot līdzekļus finanšu tirgos, cenšas pavairot pensiju fondu pārvaldnieki. Cilvēkam sasniedzot pensionēšanās vecumu, abos līmeņos uzkrātais kapitāls tiks summēts un ikmēneša pensijas aprēķinam dalīts ar sagaidāmo atlikušo mūža ilgumu. Tātad, ja šobrīd saņemat 1000 eiro, tad pirmais un otrais pensiju līmenis nodrošinās, ka nākotnē pensijā saņemsiet apmēram 400 eiro. Taču, lai dzīves līmenis būtiski nekristos, iedzīvotājiem jāiesaistās arī pensiju trešajā līmenī, kas paredz pašu uzkrājumu pensijai. To norāda arī Latvijas Bankā – nodrošinātāki būs tie iedzīvotāji, kuri jau šobrīd veic papildus ieguldījumus privātajos pensiju fondos jeb citiem vārdiem – krāj pensijai paši, nepaļaujoties tikai uz valsts vecuma pensiju.
