Lai arī 12% aptaujāto norādījuši, ka netic, ka izdzīvos līdz pensijai, eksperti norāda, ka pesimisms pensiju jautājumā ir pārspīlēts, jo šādam negatīvismam pamatā bieži vien ir informācijas trūkums un pašu iedzīvotāju kūtrā interese par pensijas uzkrāšanas iespējām.

20% aptaujāto atbildējuši, ka cer vecumdienās iztikt no valsts garantētās pensijas, savukārt 16,5% uzticas privātajiem pensijas uzkrāšanas risinājumiem – dažādiem apdrošināšanas produktiem ar iespēju veidot uzkrājumus un 3.pensiju līmenim. Turpretī 9% iekrājumus neglabā bankā, bet gan "zeķē", taupot tos vecumdienām. Interesanti, ka 8,5% aptaujāto par vecumdienu galveno balstu uzskata savus bērnus un radiniekus.

"Valsts garantētā pensija mūsdienīgā Eiropas valstī nav vienīgais nodrošinājums vecumdienās, tāpēc iedzīvotāju pesimismu par to, ka pensijas vecumā nepietiks iztikas līdzekļu, nevajadzētu uztvert saasināti. Protams, ka ekonomiskās situācijas dēļ ieņēmumi daļai iedzīvotāju neļauj veidot lielus uzkrājumus, tomēr būtiskāka ir pieejamo risinājumu apzināšana, jo papildināt valsts garantēto pensiju iespējams pat ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem – vidēji 15 līdz 20 latiem mēnesī. Eiropā šāda sistēma ir pašsaprotama, un to parasti stimulē valsts. Tā kā Latvijā liela daļa iedzīvotāju neuzticas ne valstij, ne bankām, ne arī apdrošinātājiem, katrs uzkrāj, kā māk. Kopumā iedzīvotāji vēl tikai iepazīst uzkrājumu iespējas, un, pēc "Ergo" ekspertu prognozēm, vēl jāpaiet aptuveni 20 gadiem, lai mūsu sabiedrība pensijas uzkrājumu jomā sasniegtu vidējo Eiropas līmeni," saka "Ergo" valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Par pozitīvu tendenci Latvijas iedzīvotāju centienos veidot papildu pensijas uzkrājumus liecina fakts, ka 2012.gadā par 10,8% ir audzis parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Turklāt arī šogad dzīvības apdrošināšanā turpinās pieaugums 12% apmērā.aptaujaDNB bankaERGOIngrīda Ķirsevecumdienas