Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% darba ņēmēju, sākot strādāt jaunā darbavietā, baidās, ka varētu nespēt pietiekami labi pildīt uzdevumus, katrs piektais jeb 19% norādīja bažas par darba un privātās dzīves disbalansu, tikpat daudz darba ņēmēju satrauc, ka netiks atbilstoši novērtēti jaunajā darbavietā. Savukārt bažas par iespējamu diskrimināciju norādīja 13%, kas ir divas reizes vairāk nekā pirms pieciem gadiem šāda veida veiktajā aptaujā, liecina personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” (iepriekš “CV-Online Latvia”) aptaujas dati.
“Jaunākā aptauja, kas veikta starp darba meklētājiem Latvijā, atklāj vairākas interesantas tendences par to, kā darba ņēmēji uzzina par darba iespējām un kādus kritērijus viņi uzskata par būtiskākiem, izvērtējot jaunu darbu. Rezultāti norāda, ka darba devējiem jāfokusējas uz dažādiem aspektiem, lai uzlabotu darbinieku pieredzi, veicinātu pozitīvu darba vidi un piesaistītu labākos talantus,” stāsta Krista Roziņa, “Alma Career Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja. “Uztraukums, vai jaunajā darbā spēs pietiekami labi pildīt savus pienākumus un saņems atbilstošu novērtējumu, norāda uz nepieciešamību pēc efektīvas apmācības, atbalsta sistēmas un atgriezeniskās saites, par ko darba devējiem stāstīt gan atlases procesā, gan, protams, ieviešot ikdienas darbā. Bet bažas par darba un privātās dzīves disbalsansu atklāj, cik svarīga ir darba devēja elastība un arī atbalsts darbinieku privātās dzīves vajadzībām. Īpaši satraucošs ir fakts, ka bažas par diskrimināciju ir dubultojušās pēdējo piecu gadu laikā, sasniedzot 13%. Tas liecina, ka darba devējiem ir jāpievērš lielāka uzmanība iekļaujošas un taisnīgas darba vides veidošanai, lai novērstu jebkāda veida diskrimināciju un veicinātu daudzveidību un vienlīdzību darbavietā.”
Pieņemt lēmumu par labu darbavietas maiņai, brīdī, kad esošais darbs apmierina, visbiežāk darba ņēmējus mudinātu vērtīgāks labumu grozs papildus algai, ko norādīja 88% aptaujas respondentu, labāks mikroklimats – 85%, lielāks darba algas piedāvājums – 84%, kā arī elastīgs darba laiks – 82%.
Par savu tagadējo vai pēdējo darba devēju visbiežāk respondenti norādīja, ka uzzinājuši, meklējot vakances karjeras portālos 37%, kas salīdzinājumā ar līdzīgu aptauju pirms pieciem gadiem ir par 9% lielāks skaits. Savukārt 28% darba ņēmēju informāciju ir ieguvuši no draugiem un paziņām. Retāk par darba devēju uzzināts sociālajos tīklos, masu medijos, Karjeras un Atvērto durvju dienās un citur.
To, vai saņemtais atalgojums ir konkurētspējīgs, darba ņēmēji paši nosaka, izvērtējot amata pienākumus un darba apjomu, balstās uz iepriekšējā amata samaksu, izmanto online rīkus, piemēram, algu datubāzi algas.lv, kā arī darba sludinājumu portālus atalgojuma salīdzināšanai, retāk apvaicājas kolēģiem, draugiem vai paziņām, kas strādā konkrētā nozarē vai amatā, vai analizē oficiālos statistikas datus.
Aptauja par darba meklēšanas tendencēm norisinājās interneta vidē 2024. gada maijā, kopumā aptaujājot 647 darba ņēmējus dažādās vecuma grupās un amatu pozīcijās.
