Pārliecinošs vairākums jeb 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir nepieciešama valdības rīcība, lai ierobežotu elektrības cenu kāpumu, ko var veidot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jeb subsidētās enerģijas maksājumu pieaugums, medijiem pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM).
Tikai 4% aptaujāto domā, ka valdībai šādā situācijā nekas nav jādara, bet 7% nebija konkrēta viedokļa, liecina pēc EM pasūtījuma veiktā pētījumu centra SKDS Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Aptaujas laikā kopumā visās sociāldemogrāfiskajās grupās viedokli, ka valdībai būtu jārīkojas, lai nepieļautu elektrības cenu kāpumu, pauda vismaz 3/4 respondentu, un biežāk nekā caurmērā tā uzskatīja respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar vidēji zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī Pierīgā un Vidzemē dzīvojošie. Biežāk nekā caurmērā viedokli, ka nav nepieciešama valdības rīcība šo jautājumu risināšanā, pauda respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, Kurzemē dzīvojošie, kā arī aptaujas dalībnieki citās lielākajās pilsētās (ne Rīgā). Tiesa, jāuzsver, ka arī šajās grupās uzskatu, ka valdībai nekas nav jādara, respondenti pauduši ievērojami retāk, nekā to, ka valdībai būtu kaut kas jāveic, lai nepieļautu elektrības cenu kāpumu.
Jautāti par to, vai OIK izmaksu ierobežošanā pieņemamāks risinājums būtu zemāks atbalsta līmenis subsidētās enerģijas ražotājiem, piemēram, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli elektrostaciju īpašniekiem, vai OIK izmaksu pieaugums tiek segts, maksājot elektrostaciju īpašniekiem no valsts budžeta līdzekļiem, 49% respondentu atbalstīja zemāku subsīdiju līmeni arī tad, ja valdībai nākas lauzt iepriekš dotos solījumus elektrostaciju īpašniekiem.
23% aptaujāto par vēlamāku risinājumu uzskatīja valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu OIK pieauguma segšanai, bet 28% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Biežāk nekā caurmērā atbalsta intensitātes samazināšanu nekā tas ir vēsturiski paredzēts normatīvajos aktos, norādīja vīrieši, aptaujas dalībnieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, tie, kuri ģimenē galvenokārt sarunājas latviešu valodā, respondenti ar zemiem vai vidēji augstiem ienākumiem, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē aptaujātie, kā arī pētījuma dalībnieki laukos. Savukārt atbildi, ka, viņuprāt, pieņemamāks risinājums būtu turpmāk maksāt pa tiešo no valsts budžeta līdzekļiem elektrības ražotājiem, kuriem tiek maksāts paaugstināts iepirkuma tarifs, biežāk nekā caurmērā sniedza respondenti ar krievu sarunvalodu ģimenē, aptaujātie bez LR pilsonības, grupas ar vidēji zemiem un augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā un Pierīgā aptaujātie.
