Alus baudīšanas jomā esam izteikti patrioti – krietni vairāk nekā puse (63%) aptaujāto atzīst, ka dod priekšroku pašmāju alus zīmoliem un tikai 5% izvēlas ārvalstīs darītu alu. 31% respondentu atzinuši, ka izcelsmes valsts nav būtiska, liecina “Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja. Dati liecina, ka respondenti vīrieši dod priekšroku pašmāju alum nedaudz biežāk (64%), nekā sievietes (62%), bet sievietes biežāk norādījušas, ka izcelsmes valstij nav nozīmes (35% sievietes un 29% vīrieši).

Pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju Latvija ierindojas 12. vietā. Pirmo trijnieku veido Čehija, Austrija un Lietuva, bet mūsu otri kaimiņi – Igaunija – ir 6. vietā . Lai gan Latvijā pieprasītākais ir lager tipa alus un daļa alus cienītāju ir ilgstoši uzticīgi savai izvēlei, aizvien vairāk ir tādu, kuri vēlas baudīt jaunas garšas un eksperimentēt. Liela daļa alus baudītāju ir sasnieguši tādu līmeni, kurā viņiem nav pieņemams zemas kvalitātes miestiņš. Cilvēki kļūst aizvien prasīgāki un ražotājs vairs nevar atļauties ienākt tirgū ar mazāk kvalitatīvu produktu.

“Patiess prieks, ka vairums alus baudītāju Latvijā dod priekšroku tieši vietējiem zīmoliem. Alus ir daļa no mūsu latviskā koda – mums ir gan rūpīgi koptas alus darīšanas tradīcijas, kas nodotas no paaudzes paaudzē, gan mūsdienīgas tehnoloģijas, kas palīdz darīt alu ilgtspējīgu,” stāsta “Mežpils alus” vēstnesis Edgars Magons.

“Svarīgi atcerēties, ka alus ir ļoti plašs jēdziens, Latvijā vien pieejami vairāki desmit dažādu alus veidu. Man patīk teikt – ja kādam negaršo alus, viņš vienkārši visticamāk vēl nav atradis sev piemērotāko alus veidu,” piebilst E.Magons.

Alus kultūra Latvijā attīstās – mainās mūsu paradumi gan izvēlē, gan tajā, kā mēdzam baudīt alu. Tendences mainās arī atkarībā no gadalaika – vasarā dodam priekšroku lager tipa alum, kas veldzē slāpes, tāpat arī augļainiem aliem, bet rudenī un ziemā arī tumīgiem un tumšiem porteriem.