Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) tuvāko mēnešu laikā apņēmusies nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Ministre apsver vairākas iespējamās alternatīvas līdz galam vēl neieviestajai veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu sistēmai.
Kā zināms, nesen pieņemtie likuma grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz līdz 1. jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.
Viņķele jau daudzkārt ir norādījusi, ka izmaiņu veikšana veselības aprūpes finansēšanas sistēmā būs viņas pirmais darbs veselības ministres amatā. Pēc viņas domām, nav pieļaujama situācija, kad cilvēki tiek diskriminēti pēc nodokļu maksāšanas statusa.
Žurnālistiem Viņķele atklājusi, ka ir vairāki iespējamie varianti līdz galam vēl neieviestajai veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu sistēma, kas tiks piedāvāti sabiedrībai, valdībai un Saeimai. Vēlākais līdz aprīlim valdībai tiks piedāvāta koncepcija, par kuru izšķirties.
Viņķele norādīja, ka pārliecinās kolēģus atteikties no divu grozu pieejas. Turklāt, tā nemaz sākotnēji neesot bijusi paredzēta. Pēc viņas teiktā, tie sākotnēji esot balstījušies uz viena groza sistēmu. “Šajā gadījumā ārstiem netiek uzlikts par pienākumu kļūt par nodokļu inspektoru,” iepriekš norādījusi ministre.
Vienlaikus Viņķele negrasās likumu atcelt, norādot, ka tur ir iestrādātas dažas labas lietas. Piemēram, ka Latvijas valsts apņemas palielināt veselības aprūpei pieejamo finansējumu.
Kā zināms, Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017. gada decembrī, nosakot, ka no 2019. gada 1. janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām.
Vienlaikus veselības aprūpes finansēšanas likums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces.
Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai.
Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kā arī virknei iedzīvotāju grupu, tostarp bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem u.c.
Foto: Pexels
