Liepājas osta no 1951.- 1957. un no 1966.- 1991. bija slēgta PSRS militāra bāze, kad šeit varēja iekļūt tikai PSRS jūra kara flotes kuģi un zemūdenes. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Liepājas pilsētas valde 1991. gada 27. septembrī pieņēma lēmumu par tirdzniecības ostas statusa atjaunošanu, bet pirmais kuģis ostā ienāca 1992. gada 1. janvārī, raksta NRA.lv.

Liepājas valdes priekšsēdētājs Imants Vismins (1990.-1994. gads):

„Tobrīd Liepāja bija slēgta militāra pilsēta un bija grūti to ātri iesaistīt civilā apritē. Bija svarīgi, lai to zinātu ne tikai PSRS teritorijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Liepājai no tās pirmsākumiem ir jūra, osta, tirdzniecība, zvejniecība un vajadzēja to pēc iespējas ātrāk atjaunot. Mums toreiz galvenais šķita Liepājas ostas kā tirdzniecības ostas atjaunošana. Tas nebija viegli un pat bīstami.”

Pirmajos gados Liepājas ostā joprojām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē blakus bija Krievijas jūras kara flote. Pēdējie militāristi, kas no Latvijas izveda Bārtas raķešu bāzes iekārtas, Liepājas ostu atstāja 1994. gada 31. augustā. Liepājas osta saņēma padomju armijas mantojumu – 37 daļēji un pilnībā grimušus kuģus, piesārņotu Karostas kanālu, bet piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti un ostas akvatorija un kuģu ceļi neapmierinošā stāvoklī.

Liepājas ostas attīstībā nozīmīgi impulsi bija Liepājas SEZ izveide 1997. gadā un ES struktūrfondu līdzekļu ieguldīšana infrastruktūrā sākot no 2005. gada – auto un dzelzceļa pievadceļos, ostas padziļināšanā, Karostas kanāla attīrīšanā.

Liepājas domes un speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks:

„Liepājai ir paveicies, ka tai ir osta, jo nav daudz tādu pilsētu. Savulaik padomju militāristi izvēlējās labāko no ostām, lai veidotu to kā militāru bāzi un saimnieciskā darbība varēja atsākties vien 90to gadu sākumā. Šobrīd ostā ir ievērojamas attīstības iespējas – ostu padziļina, tajā var ienākt arvien lielāki kuģi. Tas dod iespēju uzņēmējiem būvēt jaunus terminālus, piesaistīt nopietnus kravu īpašniekus un ieguvums ir jaunas darbavietas liepājniekiem.”

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš:

„Osta pēc savas būtības ir atradusi savu vietu pilsētas uzņēmējdarbības apritē un arī starptautiski. Visi zina kur ir Liepājas ostas un kādas ir tās iespējas. 2011. gads bija pirmais, kad par Liepājas ostu nopietni interesējās Krievijas uzņēmēji, runājot par lauksaimniecības produkciju. Liepājas osta ar savu kravu apgrozījumu ir ieņēmusi vietu tirgū un par to mums ir liels prieks.”

Ja 1992. gadā Liepājas ostā pārkrāva vien 100 000 tonnas, tad 2011. gadā kravu apgrozījums pietuvojies 5 milj. tonnu (dati tiek apkopoti). 1992. gadā ostā apkalpoja 63 kuģus, bet 2011. gadā – 1551.Guntars KrieviņšImants VisminsLiepājas ostaUldis Sesks