Intervijā laikrakstam «Diena» Hazans skaidroja: «Lielākoties valstīs ir informācija par iedzīvotājiem pēc dzimšanas valsts, pilsoniskās piederības vai gan tā, gan tā. Sekojot citu valstu iedzīvotāju skaita izmaiņām, ņemot vērā Latvijas izcelsmes cilvēkus, var novērtēt cilvēku aizplūšanu no Latvijas uz konkrēto valsti. Diemžēl Lielbritānijā un Īrijā nav pilnīgas iedzīvotāju statistikas, tāpēc tur es izmantoju arī iedzīvotāju apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku. Novērtēju cilvēku atpakaļplūsmu no Anglijas uz Latviju, ko es varēju iegūt no citiem avotiem. Izmantoju arī OECD statistiku, lai novērtētu iedzīvotāju plūsmu uz ASV, Kanādu, Austrāliju, bijušajām PSRS valstīm. Apvienojot visus man pieejamos datus, bija pārsteigums, ka izdevās nonākt pie skaitļa, kas sakrita arī ar manu vērtējumu. Tas izrādījās reālistisks, arī ņemot vērā tautas skaitīšanas provizoriskos rezultātus.»

Viņš gan norādīja, ka skaitlis nevar būt pilnīgi precīzs, uzsverot, ka pilnīgi dokumentēti ir 170 tūkstoši Latvijas piederīgo, kas atrasti citu valstu reģistros, raksta Apollo.lv.

«Taču ņemsim vērā, ka ne iedzīvotāju statistika, ne migrācijas plūsmas statistika nekad nebūs absolūti pilnīga. Latvijā ir vēl divi aspekti, kas apgrūtina šādas statistikas iegūšanu: daudzi Latvijas cilvēki, kas šeit iebrauca 80. gados, nebija dzimuši Latvijā. Tāpēc, piemēram, Norvēģijas reģistros viņi neuzrādīsies kā dzimuši Latvijā, bet, teiksim, Krievijā. Ja skatāmies pēc pilsonības, ņemot vērā, ka mums ir nepilsoņi, arī šis rādītājs būs nepilnīgs,» skaidroja Hazans.

Viņš piebilda, ka emigrantu vidū parasta lieta ir vispār nebūt atspoguļotam statistikā. «Tāpēc reālistiskais novērtējums ir pacelts uz augšu no 170 līdz 200 tūkstošiem. Tas ir mans eksperta novērtējums, esmu pārliecināts, ka ir aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku,» sacīja ekonomists.

Aplēšot, kāds ekonomiskais zaudējums nodarīts Latvijai pēc 200 tūkstošu cilvēku aizplūšanas pēdējos desmit gados, ir 100 miljardi latu, neskaitot nepiedzimušos bērnus. Un šo summu pats ekonomists sauc par piesardzīgu vērtējumu.

«Cilvēks, kas ir aizbraucis 30 gadu vecumā, varētu būt strādājis Latvijā vēl 35 gadus. Ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu strādājošo, pārrēķinot uz 35 gadiem, protams, attiecīgi diskontējot rezultātu, var lēst, kāds tas ir,» sacīja ekonomists.