Ja valdība steidzami neizlems par papildu finansējumu veselības aprūpei jau šogad, draud apstāties darbs kādā no lielajām slimnīcām, Saeimas Veselības apakškomisijas sēdē brīdināja Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.
Viņš atsaucās uz situāciju P. Stradiņa slimnīcā, kur māsu darba roku trūkuma dēļ jāpārceļ pat akūtas neiroķirurģijas operācijas.
Kamēr premjerministrs ar saviem padotajiem – ministriem un citiem politiķiem sadarbības jeb koalīcijas sēdēs spriež, kā piesaistīt finansējumu veselības aprūpei nākamajā gadā, māsas un ārsti atsevišķās slimnīcās atteikušies strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas apdraud slimnīcu darbību pat tiktāl, ka ne tikai plānveida operācijas ir jāpārliek uz citiem datumiem, bet arī akūtas operācijas un dzemdības (plānota ķeizargrieziena gadījumā).
Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners norāda, ka šim gadam papildus pieejamais finansējums veselības nozarē ir izlietots – kopumā tie bija 34 miljoni eiro, kas bija pieejami no Eiropas Komisijas dotās atkāpes no budžeta deficīta, bet vēl astoņi miljoni eiro izlietoti neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcai un divi miljoni eiro atrasti, lai finansētu likuma izmaiņas saistībā ar pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu (Ārstniecības likuma grozījumi gan vēl ir jāapstiprina Saeimai). «Ar Finanšu ministriju mums ir vēl diskusija, vai šogad ir vēl kādas iespējas rast finansējumu akūtām vajadzībām,» atzina K. Ketners. «Universitāšu klīnikās ir pietiekami lielas vajadzības, un plānojam nākamgad visu atkāpi no budžeta deficīta, kas mums tiks dota, novirzīt šīm slimnīcām, taču, ja šogad vēl vajadzētu papildu naudu, paliek tikai līdzekļi neparedzētiem gadījumiem…»
Tikmēr politiķi ilgstoši nespēj izlemt, ko darīt ar veselības nozari – kādas reformas veikt, lai nodrošinātu veselības aprūpes jomu ar adekvātu finansējumu. NRA.lv rakstīja, ka pēc pirmdienas koalīcijas sēdes valdības vadītājs Māris Kučinskis iznāca ar paziņojumu, ka vēl nedēļa nepieciešama, lai apspriestu variantus, pat neraugoties uz darba grupas mēneša darbu. Tās rezultāts ir divi priekšlikumi: veselības obligātā apdrošināšana ar fiksētu ikmēneša maksājumu ikvienam strādājošajam (ap 20 eiro mēnesī) vai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar sociālo iemaksu veikšanu, no sociālā budžeta 1,5 procentus novirzot veselībai un kā kompensējošo mehānismu veicot pievienotās vērtības nodokļa palielinājumu par vienu procentu. Valdību veidojošās partijas un to politiķi pagaidām nav gatavi atbalstīt nevienu no šiem variantiem. Arī pēc otrdienas politiķu tikšanās nekāds lēmums nav pieņemts – vienai partijai vajag priekšlikumus rakstiskā veidā, bet cita – frakcijas sēdē vēlas iztaujāt premjeru un finanšu ministri.
Pēteris Apinis savukārt atgādina, ka pašas valdības plānā par veselības nozares budžeta pieaugumu ir konkrēti skaitļi – 2018. gadā veselības budžets ir vairāk nekā viens miljards eiro, kas ir 12,06 procenti no budžeta izdevumiem un 3,8 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šogad veselības budžets ir tikai 800 miljoni eiro. Analizējot jau izskanējušos priekšlikumus, P. Apinis secināja, ka Latvijas Bankas virzītais priekšlikums par fiksēto maksājumu ātri dotu papildus 200 – 300 miljonus, taču šāda sistēma prasītu diferencētus veselības pakalpojumu grozus, kas praktiski neesot izdarāms, un šādas sistēmas administrācija būtu neiedomājami dārga. «Es tam esmu kategoriski pret, jo sistēma nav solidāra – jebkurā gadījumā nabagais maksā proporcionāli daudz vairāk par bagāto,» saka P. Apinis. «Sistēmā ienāktu nauda, bet tā dzēstu tikai ugunsgrēkus, savukārt cilvēki domātu: es esmu samaksājis, bet rindas nemazinās, neuzticība valstij tikai pieaugtu.» PVN palielināšana būtu solidāra, papildina P. Apinis, tomēr šis viens procents gadā papildus dotu tikai 80 miljonus eiro.
Inga Paparde
Foto: Saeimas kanceleja
