2020. gada pandēmija ekonomiski ir raksturojama šādi – nabagie kļuva nabagāki, vidusslānis nabagāks, bet superbagātnieki kļuva ievērojami bagātāki, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ārsts Pēteris Apinis.
“Koronavīruss eksistē, un šādi vīrusi sugu barjeru (no dzīvnieka uz cilvēku un atpakaļ) pārvar regulāri. Citi ir bīstamāki, citi mazāk bīstami. Esmu lasījis ļoti autoritatīvu virusologu apgalvojumus, ka koronavīrusi no citām dzīvnieku sugām cilvēkus sasnieguši allaž un itin bieži radījuši lokālas epidēmijas jau gadsimtiem ilgi. Pēc tam viņi pašlimitējušies, gluži tāpat kā pašlimitējās un izzuda SARS-Cov-1. Cilvēki šos vīrusus neatklāja, jo vīrusu pasaulē ir miljoniem, bet katra cilvēka viroms (vīrusu kopums, kas „dzīvo” cilvēkā) ir vismaz 300 vīrusu. Un cits aspekts – agrāk pasaule nebija tik saistīta un integrēta, ka vīrusus īsā laikposmā var izplatīt pa visu zemeslodi. Agrāk vīruss uzreiz nebija globāla problēma. Vēsture zina itin daudz stāstu, kad kādā vietā, reģionā, valstī savulaik cilvēki baisi slimojuši un miruši no kādas kaites,” sacīja Apinis.
Pēc viņa sacītā, vismaz četri koronavīrusi nav pašlimitējušies. Pirms 2003. gada bija atklāti divi cilvēku koronavīrusi: alfa – koronavīruss HcoV-229E un beta – koronavīruss HcoV-OC43. 2004. gadā Nīderlandē tika reģistrēts pirmais HcoV-NL63 gadījums, bet 2005. gadā Honkongā pirmais HCoV-HKU1 pacients.
“Cilvēkos šie četri koronavīrusi izraisa aptuveni 15% no parastās saaukstēšanās gadījumiem. Lielākajā daļā gadījumu slimība norit vieglā formā ar iesnām un augšējo elpceļu iekaisumu. Dažos gadījumos šie vīrusi var izraisīt smagu slimību, galvenokārt veciem cilvēkiem. Katrā ziņā koronavīrusu pārslimošana izveido cilvēkā antivielas, bet tās, jādomā, krusteniski mūs aizsargā arī pret SARS-CoV-2. Viena no teorijām apgalvo, ka Austrumeiropas cilvēki itin viegli pārslimo Covid-19 tādēļ, ka jau ir slimojuši ar šiem četriem koronavīrusiem, vai jau iepriekš pārslimojuši kādu koronavīrusu, kas pašlimitējies, pirms zinātnieki to pamanīja,” pauda ārsts.
“Daudzi prominenti prāti apgalvo, ka – jā, pašlimitēsies un pazudīs dažu gadu laikā, citi saka nē, turklāt mutāciju ceļā mainīsies, un divām trešdaļām zemeslodes iedzīvotāju nāksies to pārslimot. Es spēju noticēt viedoklim, ka vīruss vairs nav tik bīstams un neizraisa tik smagu slimību, jo uzskata mūs par savām mājām un nav ieinteresēts sagraut savas mājas, proti, cilvēku nonāvēt. Pat ļoti prominenti eksperti šodien piekrīt, ka mirstība no SARS-CoV-2 bija un vēl joprojām ir pārspīlēta, un realitātē ir zemāka par mirstību no gripas, proti – 0,14%. Lielākajā daļā iedzīvotāju vīruss neizraisa nekādus simptomus, kaut literatūrā šie skaitļi variē no 20% līdz 95%. Mūsu zināšanas vēl ir diezgan fragmentāras un balstās uz veterinārmedicīnas pieredzi,” sacīja Apinis.
