Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu atlīdzībai tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro*, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Kopumā pasaulē 2023. gadā apdrošinātāju izmaksātās atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem pārsniedza 118 miljardus dolāru.

2023. gadā 24 valstis un teritorijas pasaulē fiksēja rekordaugstas temperatūras. Arī Latvijā pērn fiksēti vairāki temperatūras maksimumi, kas turpinās šogad – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nupat ir paziņojis, ka 2024.gada kalendārā pavasara vidējā gaisa temperatūra Latvijā par 2,4 grādiem pārsniedza normu, sasniedzot +8,3 grādus.

Kopējie globālās ekonomikas zaudējumi no dabas katastrofām pērn sasniedza 380 miljardus dolāru, kas ir 22% virs 21. gadsimta vidējā rādītāja. Lielākos zaudējumus parasti rada zemestrīces, bet daba parūpējas arī par citiem “pārsteigumiem”, piemēram, lielākais fiksētais krusas grauds bijis 19 cm diametrā, liecina apdrošināšanas brokeru kompānijas “Aon” apkopotie dati.

Praktiski visas Eiropas valstis ir pakļautas plūdu riskam un jūras līmeņa paaugstināšanās sekām, savukārt ūdens krīzei, karstuma stresam un ugunsgrēkiem ir vairāk reģionāls raksturs. Latvijā, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prognozēm, visaugstākais iestāšanās risks ir plūdiem, mežu un kūdras purvu ugunsgrēkiem un karstumam. Tad seko vidēji augsts jūras līmeņa celšanās, lietavu, stipra sala, vētru, krusas un sausuma risks. Vismazāk Latviju apdraud (zems risks) zemestrīces un slapja sniega nogulums.

“Risku pārvaldīšanā apdrošināšana ir ļoti svarīgs, bet tomēr tikai viens no rīkiem zaudējumu mazināšanai,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins. “Gan valsts, gan pašvaldību līmenī, kā arī katram uzņēmumam un katram cilvēkam pašam ir jāapzinās un aktīvi ir jāstrādā pie dažādu preventīvo pasākumu veikšanas, lai iespējami mazinātu risku iestāšanās varbūtību.”

LAA atgādina, ka par īpašumu sargāšanu no iespējamu dabas katastrofu nodarītiem zaudējumiem jādomā pastāvīgi, jau sākot ar brīdi, kad tiek plānota būvniecība:

• pašvaldībām veidot zonējumus, kas ņem vērā teritorijas izvietojumu un klimatiskos apstākļus, piemēram, plūdu kartes; vajadzības gadījumā veikt izmaiņas zemes izmantojumā;
• palielināt jaunāko būvnormatīvu ieviešanu un paplašināt standartus, lai uzlabotu ēku drošumu un noturību;
• atjaunot, uzlabot vai modernizēt esošās ēkas;
• veidot atbilstošu infrastruktūru un ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmas.

Iespējams, arī Latvijā izpētes vērts jautājums būtu NatCat jeb dabas katastrofu fonda izveide, kas būtu pārdomāta un stratēģiska iespēja pārstāt maksāt par paredzamiem zaudējumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.