«De facto» rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina – vairākiem kandidātiem šajā procesā bijis spēcīgs lobijs, tostarp saistīts ar politiku.

Pirmais izvirzītais kandidāts Aigars Lūsis nekad nav slēpis savu piederību partijai «Visu Latvijai!» – no Nacionālās apvienības saraksta viņš startēja pēdējās Saeimas vēlēšanās un, lai gan parlamentā neiekļuva, piedalījās arī valdības veidošanas sarunās.

Oficiāli Lūsis kā pretendents uz maksātnespējas procesa administratora vietu tika atsaukts saistībā ar izskanējušo informāciju par tiesībsargājošo iestāžu iebildumiem pret viņu. Lūsi aizstāvēja viņa partijas biedri, cīņa kļuva politiska, raksta Apollo.lv.

«De facto» rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tajā iesaistījās arī premjera Valda Dombrovska padomniece Sandra Bukane, kura aktīvi iestājusies par Jāņa Kumsāra un auditorfirmas «PriceWaterhouseCooper» iesniegto piedāvājumu.

Premjera birojs atzīst, ka pēc Lūša noraidīšanas Bukane kā Ministru prezidenta pārstāve piedalījusies citu kandidātu vētīšanā īpaši izveidotā darba grupā, taču tikai paužot viedokli, lēmumu par konkrēta kandidāta virzīšanu – kā to likums prasa – atstājot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ziņā.

Kā otrais tika virzīts Ints Goldmanis, pret kuru ar atklātu vēstuli vērsās zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš, parakstoties Latvijas Krājbankas noguldītāju vārdā, asi kritizēja Goldmaņa kandidatūru, norādot uz viņa neveiksmīgo līdzšinējo darbību. E-pastā saņemtās vēstules informācija gan liecina, ka tās autors ir nevis Gobzems, bet Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds.

Gobzems, kura birojs atrodas vienā no dārgākajiem Rīgas centra rajoniem un kurš pats atzīst, ka nedzīvo slikti, situāciju skaidro ar lietota datora iegādi no kolēģa, proti, Sprūda.

«Manā birojā ir daļa no datortehnikas, kuru es esmu savulaik no Sprūda kunga atpircis. Es neesmu Sprūda kunga darbinieks un Sprūda kungs nav mans darbinieks, un man ar viņu nekas šajā dzīvē nav jāsaskaņo,» misēkli komentē Gobzems.

Pats Sprūds patlaban atrodas atvaļinājumā ārzemēs, tādēļ ar viņu sazināties un rast skaidrojumu situācijai «De facto» neizdevās.

Sprūdam ir visai pretrunīga reputācija. Pirms dažiem gadiem viņš tika apvainots par kukuļa izspiešanu un starpniecību kukuļdošanā. Tāpat jurists izcēlies ar dārgu auto pirkumiem un ir arī vairāku partiju ziedotājs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskotā informācija liecina, ka pirms 10.Saeimas vēlēšanām «Visu Latvijai!» kontā no jurista ieskaitīti 5000 latu, šā gada sākumā – vēl 3000 latu, bet īsi pirms 11.Saeimas vēlēšanām – gan «Visu Latvijai!», gan Zaļo un zemnieku savienības kontā no viņa kabatas ieripojuši katrā pa 2500 latiem.

Tikmēr nedēļas beigās tomēr apstiprinātie maksātnespējas administratori – auditorfirma «KPMG Baltics» – tiek dēvēta par kompromisa figūru starp speciālistiem un premjeru. Firmas pārstāvji par saviem trumpjiem, tāpat kā par jebkādiem termiņiem saistībā ar «Krājbankas» lietu izsakās atturīgi.

Tikmēr dažādu minējumu saistībā ar «Krājbanku» joprojām ir daudz. Viens no tiem – par summām, kas varētu būt aizplūdušas no bankas ar tā saucamajiem ieskaita darījumiem, proti, bankas noguldītāja un kredītņēmēja vienošanās gadījumiem par savstarpēju saistību dzēšanu, ko pēc tam fiksē banka. Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsver – šādi darījumi nav notikuši.
«Bankas klienti ir sūtījuši paziņojumus par ieskaita piemērošanu, taču banka ieskaitus neatzīst. Neviens ieskaits nav noticis,» raidījumam uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.

Neoficiāli tomēr tiek minēts, ka tādējādi no «Krājbankas» laikā, kamēr vilcināta maksātnespējas administratora apstiprināšana, aizplūduši miljoni. Kameras priekšā gan neviens par to runāt nevēlas. Tas arī ir saprotams, jo saistībā ar šāda veida darbībām var iestāties arī kriminālatbildība.

«Latvijas Krājbanka» ir milzīgs interešu samudžinājums. Būtībā Latvijā mazā bankā sadurās gandrīz visu lielāko, mazāko Latvijas tirgū esošo spēlētāju intereses, sākot no «airBaltic» un beidzot ar lieliem ražotājiem, kuriem ir kredīti šajā bankā,» situāciju raksturo Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms.
Viņš arī uzsver – par ar «Krājbanku» saistītajiem procesiem interese ir gandrīz jebkuram politiķim.

«Par banku kā tādu ir interese gandrīz jebkuram politiķim. Kā jau redzējām, seši deputāti izteica savu viedokli, premjers izteica savu viedokli, citas valsts amatpersonas izteica savu viedokli. Ļoti, ļoti sarežģīts objekts, ļoti, ļoti daudz dažādu interešu, tai skaitā arī – es, protams, to nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, bet to, ko es esmu dzirdējis – ne tikai tas, kas saistīts ar Latviju, bet arī Krieviju, un ne tikai ar Krieviju. Tā kā ļoti, ļoti sarežģīts objekts un, iespējams, pat bīstams,» atzīst Krūms.

Neoficiāli amatpersonas un nozares pārstāvji uzsver, ka «Krājbankas» lieta saistīta ar krietni augstākām likmēm par Latvijas politiķu vai uzņēmēju interesēm.

«Latvijas Krājbankas» maksātnespējas lietu tiesa plāno skatīt tieši pirms Ziemassvētkiem – 23.decembrī. Pēc bankas maksātnespējas pasludināšanas, mēneša laikā procesa administratoram jāizvērtē turpmākās darbības – jāsagatavo sanācijas plāns vai jāiesniedz pieteikums par bankrota procesa uzsākšanu.