Līdz ar to arī pirmo reizi Antonovs atzīst, ka ir patiesais «airBaltic» līdzīpašnieks. Pēc Antonova teiktā,  Rudeško ir viņa labākais draugs un bijis vedējtēvs baņķiera kāzās, raksta Apollo.lv.

«Nekā Personīga» ar Antonovu jaunāko caur skype sarunājās 16.decembrī pēc tiesas sēdes Londonā, kur atlika lemšanu par viņa izdošanu Lietuvai. Sarunā eksbaņķieris atklāj svarīgas detaļas par nacionālo aviokompāniju «airBaltic». Viņš stāsta, ka bijušais lidsabiedrības vadītājs Bertolds Fliks, lai arī turējies pie kompānijas prezidenta amata, pēdējā gadā to īstenībā nav vadījis. Viņš bijis aizņemts ar aizstāvību kriminālprocesā, ko pret Fliku ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tādēļ «airBaltic» strādājis pašplūsmā.

«Faktiski no septembra, varbūt pat no augusta 2010.gada mēs kļuvām par vienīgo kompānijas finanšu partneri un par vienīgo organizāciju, kas centās stabilizēt tās finanšu stāvokli un uzcelt kaut kādu biznesa modeli. 2011.gada maijā zaudējumi pārsniedza 2 miljonus eiro mēnesī. Pēc Latvijas Republikas ekonomikas ministra Arta Kampara (V) uzstāšanās, zaudējumi sasniedza 4 miljonus latu mēnesī,  raidījumam stāstīja Antonovs. Viņš lēš, ka papildus, bez «Krājbankas» aizdevumiem, viņš «airBaltic» papildus ieguldījis vēl vismaz 50 miljonus eiro. Konkrētu summu šobrīd esot grūti precizēt, jo «es esmu atgriezts no rādītājiem. Man nav pieejas nevienai no sistēmām.»

Antonovs atklāj, ka nav bijis ierosinātājs sarunu sākšanai ar Latvijas varasiestādēm, kurās šonedēļ aktīvi iesaistījies viņa tēvs. Pie viņa tēva vērsies uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs ar juristu Gintu Gžibovski. Taču viņš noliedz, ka Abdulmuslimovam būtu kāds sakars ar Krievijas kompānijām, kas cenšas piedzīt «Krājbankā» iestrēgušo naudu.

Antonovs arī pats esot gatavs sarunām par bankas turpmāko likteni, bet uz Latviju braukt nevarot, «jo esmu arestēts. Formāli es atrodos zem aresta.» Viņš stāsta, ka Londonā saticies ar saviem Latvijas advokātiem un Gati Kokinu. «Es viņam godīgi aprakstīju situāciju. Kas noticis. Tāpat kā jums. Viņš visu rūpīgi pierakstīja un teica, ka padomās.»

Antonovs uzskata, ka banka varēja turpināt darbu un to nebija nepieciešams apturēt. «Bankai bija pietiekama likviditāte pat tās aizvēršanas brīdī. No klientu puses nebija īpašas panikas, bija panikojošie pilsoņi, bet kopumā, ja būtu pieņemts lēmums ātri banku nacionalizēt vai sanēt, vai arī, ja to pievienotu «Citadeles» bankai, kas ir valsts banka, tad no tās kolapses varētu izvairīties.»

«Otra problēma, kādēļ to būtu grūti īstenot, ir tā, ka de jure, banka pieder nacionalizētajai bankai «Snoras». Un de jure, valstij ir kāds mehānisms vai nav, droši vien, ka nevar tā vienkārši otrai nacionalizētajai bankai to atņemt vai arī nopirkt par vienu latu,» norādīja Antonovs.

Antonovs šobrīd jūtoties kā ellē, jo viss viņa pēdējo 10 gadu darbs ir sabrucis, un viņam vairs nav iespēju piekļūt ne svarīgiem dokumentiem, ne arī savai automašīnu kolekcijai, kuru viņš esot sakrājis Maskavā, bet kurai arestu uzlikusi Latvijas policija.

Intervijā eksbaņķieris par politiķiem runāt negrib. Tomēr apgalvo, ka viņa galvā par Latvijas politiķiem esot trīs sējumi un, kad pienākšot laiks, Antonovs šos sējumus publiskošot.