„Jāuzsver, ka straujie izaugsmes tempi sasniegti laikā, kad ārējā ekonomiskā vide ar vien turpina pasliktināties. Viennozīmīgi šis pieaugums priecē, jo tas norāda uz Latvijas ekonomikas stabilitāti, kas saistīts gan ar uzlabotu konkurētspēju, gan labvēlīgu situāciju mūsu tirdzniecības partnervalstīs. No otras puses nav skaidrs vai un cik ilgi Latvija būs pasargāta no satricinājumiem ārējā vidē, un vai tuvākajos ceturkšņos Latvijā nebūs vērojama izaugsmes tempu bremzēšanā,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks.

Šobrīd īstermiņa ekonomikas indikatori vēl neliecina, ka ārējās problēmas būtu sasniegušas Latviju. Oktobrī turpināja samazināties bezdarbs, savukārt nodokļu ieņēmumi pārsniedza gan plānoto, gan iepriekšējā gada apjomu. Pretēji patērētāju un uzņēmēju noskaņojumam Eiropā, kas jau vairākus mēnešus pasliktinās, oktobrī Latvijas uzņēmēju un patērētāju aptaujas joprojām neliecina par situācijas pasliktināšanos.

Tomēr ārējā vide oktobrī turpināja pasliktināties. „Ļoti uztraucoša ir notikumu attīstība eirozonā, kur valstu vadītājiem joprojām nav izdevies ierobežot parādu krīzes izplatību, kas šobrīd jau apdraud Itāliju. Par to liecina straujš valdības vērtspapīru procentu likmju pieaugums otrreizējā tirgū pēdējo divu nedēļu laikā. Parādu krīzes izplatības apturēšana ir svarīgs priekšnoteikums turpmākai ekonomikas izaugsmei visā eirozonā un tādējādi nozīmīgs faktors izaugsmei arī Latvijā,” norāda A.Vilks.

Trešā ceturkšņa IKP pieaugums liecina par to, ka šogad izaugsme varētu būt pat nedaudz augstāka, nekā šobrīd ir prognozēts, tomēr attiecībā uz 2012. gadu saglabājas ļoti liela nenoteiktība. Šādā situācija svarīgi turpināt darbu pie budžeta konsolidācijas, lai Latvijas ekonomika un valsts finanses būtu mazāk atkarīgas no ārējās vides svārstībām. Finanšu ministrija prognozē, ka IKP 2012. gadā pieaugs par 2,5%.