Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2009. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2008. gada attiecīgo periodu iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 18,6%. 2009. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada trešo ceturksni IKP samazinājies par 19,0%.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

„Īpašus pārsteigumus trešā ceturkšņa IKP dati nesagādāja. Starp nozarēm ar lielāko kritumu ir tādas uz iekšzemes pieprasījumu vērstas nozares kā būvniecība (kritums par 36%) un tirdzniecība (kritums par 28,7%), kurās vēl 2008.gadā pieprasījumu lielā mērā noteica kreditēšanas pieaugums. Skaidrs, ka vidējā termiņā šo nozaru īpatsvars ekonomikā samazināsies. Lielākā daļa pārējo nozaru uzrāda stipri mazāku kritumu. Tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, zvejniecība, transports un sakari kritums vidēji ir samērojams ar eksporta apjomu kritumu par 14,7% pret pagājušā gada trešo ceturksni. Ļoti negatīvi vērtējams ir kritums viesnīcu un restorānu nozarē par 31%, kas daļēji varētu būt skaidrojams ar PVN paaugstinājumu viesnīcām. Taču arī šeit jāņem vērā, ka daļu pieprasījuma veido vietējie patērētāji, kuri, samazinoties ienākumiem, atsakās no restorānu pakalpojumiem un vairāk gatavo mājās.”

„Visticamāk, arī ceturtajā ceturksnī samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu nepārsniegs 20% un gada apjomu kritums ekonomikā varētu būt 18-19% apmērā. Nākamā gada sākumā sagaidāms, ka preču un pakalpojumu ražošanas apjomi stabilizēsies. Tā saucamais, zemākais punkts ekonomikā varētu tikt sasniegts nākamā gada pavasarī, kad iekšzemes pieprasījums būs nokrities līdz zemākajam līmenim. Turpinoties izaugsmei eksporta tirgos, pakāpeniski atjaunosies arī izaugsme ekonomikā kopumā. Izaugsme nākotnē noteikti būs daudz lēnāka nekā laikā no 2005.-2007.gadam piedzīvotā, taču tās rezultātā veidosies veselīgāka un stabilāka ekonomikas struktūra, kas būs uzturama arī ilgtermiņā.”