„Alkoholisko dzērienu nozare arī maijā turpina lejupslīdi, kas vērojama kopš gada sākuma. Realizācijas apjomu kritums saglabājas vidēji tās pats kā 1.ceturksnī – mīnus 30.1%, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu. Jauna tendence, ka vērojama pēdējo mēnešu laikā – patērētāji atkal atgriežas pie lētākā segmenta dzērieniem un dod priekšroku mazākiem tilpumiem”, informē „Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība”(ARTA), kas apvieno trīspadsmit alkoholisko dzērienu nozares ražotājus un izplatītājus.
Analizējot pēdējo mēnešu tirdzniecības rezultātus, ARTA biedri secinājuši, ka palielinās pieprasījums pēc maza – 0.35 un 0,2 l tilpuma stipro alkoholisko dzērienu iepakojumiem. Šīs tendences rezultātā veikali sākuši atteikties no tradicionāla 0.7 un 1 litra dzērienu pudelēm, kas liek pārorientēties arī alkoholisko dzērienu importētājiem un ražotājiem.
Atsevišķi mazumtirdzniecības tīkli paši sākuši importēt lētākā segmenta alkoholiskos dzērienus, un pārdot tos ar savu tirdzniecības tīkla zīmolu.
Alkoholisko dzērienu izplatītāju un importētāja SIA „LIVIKO” direktors Urmas Silmans (Urmas Silman) apstiprina, ka stipro dzērienu segmentā šobrīd labāk realizējas 0,5 un 0.35 litru tilpumi, aizstājot 0.75 l. „Patērētāju pāreja uz lētāka segmenta dzērieniem un mazākiem tilpumiem ir likumsakarīga reakcija uz cenu kāpumu akcīzes nodokļa rezultātā. Diemžēl, legāla alkohola tirdzniecības kritumu aktīvi kompensē „ pelēkais” alkohola tirgus, kas pēc ARTA apzinātas informācijas veido jau aptuveni 30%”, komentē ARTA valdes loceklis U.Silmans.
Vīnu un dzirkstošu vīnu segmentā vērojama patērētāju atgriešanās pie zemāka cenu segmenta dzērieniem. Arī tradicionāli mīlētais un labi pārdotais „Rīgas šampanietis” labāk pārdodamo alkoholisko dzērienu topā salīdzinot ar pagājušo gada attiecīgo periodu zaudējis divas pozīcijas šī gada 1.ceturksnī. Kā liecina Valsts ieņēmuma dienesta publicētā oficiālā statistika, vīnu realizācijas apjomi pirmajā ceturksnī kritušies par vidēji 25%, dzirkstošo vīnu pat vairāk – par 35.8%.
Stipro alkoholisko dzērienu segmentā pārdošanas apjomu kritums 1.ceturksnī visvairāk ietekmējis viskijus –šī dzēriena pārdošanas rezultāti samazinājušies par 47.5% salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu. Degvīna pārdošanas rezultāti ir mazinājušies par 26,3 % salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, konjaku un brendiju – mīnus 32,4%.
Citu stipro spirtoto dzērienu kategorijā kā rums, tekila, džins patērētāji, lai arī pērk mazāk, tomēr dod priekšroku atpazīstamiem zīmoliem. Runājot par viegliem alkoholiskajiem dzērieniem kā kokteiļiem, kuru pārdošanas apjomi arīdzan kritušies par 33,6 %, ARTA prognozē, ka arī to pārdošanas rezultāti šovasar būs mazāki nekā iepriekšējos gados.
Diemžēl, akcīzes nodokļa paaugstināšana stiprajam alkoholam šī gada februārī nav attaisnojusi cerēto – jaunākie VID Nodokļu pārvaldes apkopotie dati par alkohola akcīzes ieņēmumiem 2009.gada 1.ceturknī liecina, ka tie atpaliek no plānotā par 19.9 % (21 525,4 latu attiecībā pret plānotajiem 26, 882 latiem pēc akcīzes paaugstināšanas) . Faktiski iekasētie ieņēmumi no alkohola akcīzes pirmajā ceturksnī ir bijuši par 10% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
„No tā mēs secinām, ka kopš gada sākuma valsts turpina zaudēt plānotos ienākumus, un cerības uz alkohola akcīzes likmes paaugstināšanu ar mērķi vairot ieņēmumus, izrādījušās tikai teorētiski aprēķini. Paralēli tam vāji kontrolētais nelegālā alkohola tirgus plešas plašumā, būtiski ietekmējot legālo alkoholisko apgrozījuma kritumu un kompāniju darbības rezultātus”, pauž ARTA valdes loceklis, „Latvijas balzama” valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.
Kā informē ARTA, alkoholisko dzērienu eksporta tendences šī gada pirmajā ceturksnī ir saglabājušas pagājušā gada apjomus – vidēji 25% no kopējā apgrozījuma. „Eksports ir kļuvis par ražotāju galveno atbalstu situācijā, kad realizācijas apjomi vietējā tirgū saglabā tendenci kristies”, komentē Edmunds Demiters, SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs.
