Nozares asociācijas uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) sagatavotie priekšlikumi akcīzes nodokļa paaugstināšanai «sliktajai pārtikai» ir sasteigti un nepieņemami. Tikmēr ministres Ingrīdas Circenes (V) vadītā VM akcīzes nodokļa paaugstināšanu populistiski skaidro ar nepieciešamību uzlabot sabiedrības veselību, norādot, ka kārtējo reizi tiek «dzēst ugunsgrēks» nevis sistemātiski strādāts pie tā, lai nākotnē samazinātu Latvijas iedzīvotāju atkarību no dažādām vielām un sliktas pārtikas lietošanas ikdienā.

«Nodokļu likmju paaugstināšana nekādi neietekmē sabiedrības paradumu maiņu un neveicina izpratni par veselīgu dzīves stilu. Arī atsauces uz ES normām un kaimiņu valstu pieredzi šeit ir nevietā, jo Latvijā jau pašreizējais akcīzes nodoklis alkoholam ir augstāks nekā vidēji ES valstīs. Otrkārt, VM mērķis pārņemt daļu no iekasētā akcīzes nodokļa ir absurds, jo šādā gadījumā turpmāk VM būs ieinteresēta ar akcīzi aplikto preču pārdošanas apjoma pieaugumā, lai iekasētu no iedzīvotājiem pēc iespējas lielāku naudas summu. Un galvenais, vai, iesniedzot šos priekšlikumus, ir izvērtēts, kādus papildus līdzekļus būs nepieciešams novirzīt Iekšlietu ministrijas struktūrām alkohola kontrabandas apkarošanai un Valsts ieņēmuma dienestam jaunieviestā akcīzes nodokļa administrēšanai pārtikas precēm. Rodas šaubas vai realitātē valstij vispār ir kāds finansiāls ieguvums,» norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers.

«Šādu ierosinājumu vērtēju kā ļoti pārsteidzīgu un neatbilstošu pašreizējai ekonomiskai situācijai Latvijā. Gaidīto rezultātu vietā tas var dot atsitienu ekonomiskai attīstībai, nevis plānotos ieņēmumus kā redz VM. Krīzes gadu piemērs spilgti apstiprina to, ka cenu kāpums veicina lielas daļas patērētāju pāreju uz nelegālo preču segmentu, kas Latvijā ir ļoti izteikts gan alkohola, gan tabakas, degvielas un citās jomās,» teic Guntis Āboltiņš-Āboliņš, Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.