Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati liecina, ka algu pieauguma tempi otrajā ceturksnī turpināja sarukt. Vidējā bruto samaksa, t.i., atalgojums pirms nodokļu nomaksas, sasniedza 1671 EUR atzīmi, kas ir par 9,6% vairāk nekā pērn. Algu pieauguma tempi mazinājušies gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā – attiecīgi 12,4% un 8,3%. Ja gada sākumā sabiedriskā sektora algas auga teju divtik ātrāk kā privātajā sektorā, tad gada otrajā ceturksnī starpība kļuvusi jau krietni mazāka.
Algu kāpums tika fiksēts visās nozarēs. Straujākais bruto algu kāpums arvien bija izglītībā (+19,6%), būtiski paceļot sabiedriskā sektora vidējo atalgojumu. Algas turpināja pieaugt arī citu pakalpojumu sektorā (+15,6%). Vienlaikus salīdzinoši piezemētas algas izmaiņas bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (+3,7%), IKT pakalpojumu (+5,4%), kā arī veselības un sociālās aprūpes sfērā (+5,6%). Finanšu un IKT nozarēs strādājošo vidējais atalgojums eiro izteiksmē saglabāja pārliecinošu pārsvaru pār citām nozarēm.
Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas auga mazliet lēnāk kā bruto, otrajā ceturksnī sasniedzot 1213 EUR (+8,9% pret pērno gadu). Koriģējot ar patēriņa cenām, reālā alga otrajā ceturksnī augusi par 8,0% un teju atgriezusies pirmsinflācijas perioda pirktspējas virsotnē. Taču, lai arī mājsaimniecību rocība turpina atgūties, to noskaņojums šogad nav īpaši mainījies un saglabājas nedaudz zem ilgtermiņa vidējās vērtības. Aptauju dati liecina, ka tas nav saistīts ar mājsaimniecību bažām par personīgo finanšu situāciju, bet gan ar satraukumu par kopējo ekonomikas virzību tuvākajā laikā.
Šogad prognozējam, ka bruto algas augs vidēji par 8,5% un nākamajos divos gados mazliet piezemētāk – ap 7,5%. Algu kāpumu uztur ne tikai pakāpeniska algu pārskatīšana tiem darbiniekiem, kam algas pielikums izpalicis vai iepriekš bijis pārāk pieticīgs, bet arī joprojām samērā ciešais darba tirgus. Lai gan ekonomikas stagnācijas dēļ bezdarbs šogad būs augstāks nekā pērn, tas joprojām ir zems uz vēsturiskā fona. Labus darbiniekus atrast nemaz tik viegli nav, līdz ar to, lai arī nedaudz mazāks, tomēr spiediens uz atalgojuma palielināšanu saglabājas. Taču nākamgad vidējās algas pieauguma tempi būs lēnāki nekā šogad. Nesenie valdības lēmumi rāda, ka publiskā sektora algu fonda kāpums nākamgad tiks ierobežots, nosakot algu fonda pieauguma griestus 2,6% apmērā. Tas varētu likt pārskatīt arī kopējās 2025. gada algu pieauguma prognozes.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
