Tračus ap nākamā gada Latvijas valsts budžetā paredzētās naudas dalīšanu neizdodas apslāpēt ne ar vidējās algas rādītāju pieaugumu, ne ar šā pieauguma popularizēšanu.
Reālās algas pieauguma raksturojumi iesāka nu jau tradicionālo SEB Mājsaimniecības finanšu apskatu. Proti, visās trijās Baltijas valstīs pārstāvētās zviedru SEB bankas meitasuzņēmumi regulāri sniedz salīdzinājumus par tiem ekonomiskajiem rādītājiem šo uzņēmumu mītnes valstīs, kuri visvairāk attiecas uz mājsaimniecībām jeb uz cilvēku dzīves līmeni, raksta NRA.lv.
2015. gada rudens apskats sākas ar darba algu izmaiņu salīdzinājumu, kas izskatās kā triju valstu sacenšanās par augstākajiem algu pieauguma rādītājiem. To palielināšanai valstis ir ar mieru samazināt nodokļu slogu algām. Vēl viens arguments par labu iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugumam ir zemi inflācijas rādītāji. Lietuvā un Igaunijā varbūt ir savādāk, bet Latvijas iedzīvotājus šie argumenti nepārliecina.
Apskats attiecas uz šā gada 2. ceturksni jeb gada vidu. Salīdzinot 2014. un 2015. gada 2. ceturkšņus, Latvijas ekonomika izrādījusies spējīga nodrošināt nodarbinātajiem vidējās algas pieaugumu par 6,9%. Valsts, savukārt, augstsirdīgi samazinājusi iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanu, tāpēc neto ienākumu pieaugums algotiem darbiniekiem kļūst jau 7,5%. Gada vidū aktuālie inflācijas rādītāji samazinājuši reālo ieņēmumu pieaugumu līdz 6,6%, taču tagad inflācija pārvēršas deflācijā, cilvēku ienākumi iet uz augšu vēl straujāk.
Latvija izrādās Baltijas valstu algu pieauguma līdere. Igaunijā, lūk, spējuši pielikt tikai 5,8% bruto un 7,5% neto algai, bet Lietuva ar +4,6% un +4,4% (ak, tur badīgā valsts palielinājusi nodokļu slogu ienākumiem no darba!) izskatās pēc bēdu lejas. Igaunija toties ir visaugstākajā pozīcijā pēc algu lieluma. Vidējā neto alga tur ir 871 eiro, kamēr Latvijā – 600 eiro un Lietuvā – tikai 554 eiro. Augstāku algu līmeni igauņi pamanījušies apvienot ar nulles inflāciju, tāpēc tur arī reālo ienākumu pieaugums fiksēts +7,3% līmenī.
Viens no pielietojumiem SEB Mājsaimniecības finanšu apskatam varētu būt vēršanās pie tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņu algu pieaugums netiek līdzi vidējam pieauguma tempam. Latvijā šādi tiek uzrunātas divas cilvēku grupas: tie, kuri šā gada jūlijā faktiski saņēmuši mazāk par 600 eiro, un tie, kuru algas šā gada jūnijā nav bijušas par 45 eiro augstākas nekā pagājušā gada jūnijā (45 eiro atbilst pieaugumam par 7,5%, lai tiktu līdz 600 eiro).
Algu pieauguma rādītāji Baltijā mudina palūkoties, vai Latvijas iedzīvotāju labklājība tuvojas bagātāku valstu līmenim. Varētu izmantot pamatojumus Latvijas salīdzinājumam ar dažādām valstīm (ar tuvo Zviedriju, ar latviešu darbaspēkam viesmīlīgo Lielbritāniju utt.), bet šoreiz apstāsimies ekonomiski milzīgajā Vācijā. Arī tur jau sarēķinājuši, ka vidējās algas pieaugums par 3,2% no pērnā līdz šā gada 2. ceturkšņa beigām ir sen nebijis rekords. Pieaugums attiecas uz bruto algu 3572 eiro apmērā. Vācu federālās statistikas iestādes sniegtie dati liecina par vidējās reālās algas pieaugumu gada laikā ap 70 eiro, pret kuriem +45 eiro Latvijā tomēr ir pieticīgi.
Arnis Kluinis
