Būvniecības produkcijas apjomi 2021. gada 4. ceturksnī gada griezumā saruka par 11%. Ēku būvniecības apjomu samazinājums bija 8,6%, salīdzinot ar 2020. gada 4.ceturksni. Šajā periodā inženierbūvniecības un specializēto būvdarbu apjomi bija attiecīgi par 17,7% un 6,9% mazāki.
Nozares aktivitātes 2021 .gadā kopumā samazinājās par 6,2%. Negatīvi izaugsmes rādītāji bija vērojami gandrīz visos gada ceturkšņos, izņemot 2. ceturksni ar nelielu pieaugumu. 1. ceturkšņa sarukumu var skaidrot ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020. gada ziemu), 2. pusgada abu ceturkšņu – kā pieprasījuma samazinājumu būvniecības izmaksu globālā pieauguma dēļ, īpaši būtiski pieaugot kokmateriālu un metālu cenām. Tādejādi sabremzējās gan aktivitātes esošo projektu īstenošanā, gan jaunu projektu uzsākšanā.
Samazinājums pērn bija vērojams visās būvniecības pamatgrupās. Ēku būvniecības apjomi 2021. gadā samazinājās visvairāk – par 10,5%. Dzīvojamo māju būvniecība turpināja attīstīties, savukārt nedzīvojamo ēku būvniecība saruka. To var skaidrot ar privāto investoru nogaidošo nostāju attīstīt komerciālos objektus Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Inženierbūvniecības produkcijas apjomu samazinājuma temps 2021. gadā bija 5%. Šajā pamatgrupā vienīgais segments ar pozitīvu izaugsmi bija pārējā inženierbūvniecība, kuru veido hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība.
Specializētie būvdarbi 2021. gadā saruka par 2,7%, salīdzinot ar 2020. gadu. Samazinājums vērojams visos pamatgrupas segmentos, izņemot nelielu pieaugumu būvdarbu pabeigšanas segmentā, kurā ietilpst apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi, un līdzīgi darbi.
Analizējot izsniegto būvatļauju skaita dinamiku, redzama pozitīvāka aina. 2021. gadā izsniegto būvatļauju skaits pieauga, salīdzinot ar 2020.gadu. Tika izsniegtas 4972 būvatļaujas, kas par 3,2% pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju. Būvatļaujās paredzamās platības pieauguma temps bija lielāks – 2021. gadā tas bija par 26,6% lielāks kā 2020. gadā.
Sagaidāms, ka šogad būvniecības nozare atgriezīsies pie izaugsmes. To ietekmēs vairāki faktori – gan nozares un pasūtītāju spēja adaptēties Covid-19 izsauktajām tendencēm būvmateriālu piegāžu un cenu jomā, gan ES struktūrfondu jaunā perioda un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu īstenošanas uzsākšana.
