«Man nav pierādījumu, lai grieztos tiesībsargājošās iestādēs, taču man ir radušās aizdomas, ka ātro kredītu jomā varētu būt iespējama naudas atmazgāšana,» iepazinusies ar situāciju nebanku kreditēšanā, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte profesore Inese Vaidere.

Viņasprāt, Saeimas līdzšinējā darbošanās, mēģinot sakārtot šo jomu, ir par kuslu, jo problēma nav atrisināta. Ātro kredītu jūgs ir viena no iedzīvotāju nosauktajām lielākajām problēmām, un cilvēki spiesti pamest Latviju, lai dotos uz ārzemēm peļņā šo parādu nomaksāšanai.

Skarbi stāsti

Inese Vaidere NRA.lv uzsver, ka Latvijas Republikas Krimināllikuma 201. pantā teikts, ka «par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām». Viņasprāt, šis likuma pants būtu piemērojams vairākos gadījumos, kad ātro kredītu valgos nokļuvuši bezpalīdzīgi un apzināti maldināti cilvēki. I. Vaidere stāstīja gadījumu, kad personai ar īpašām vajadzībām, kas nespēj novērtēt situāciju adekvāti, piešķirts 400 eiro kredīts, kas pēc līguma nosacījumiem atmaksājams uzreiz vienā maksājumā, lai gan invaliditātes pensija ir vien 212 eiro. «Ja šāds cilvēks saņem ziņu, ka viņam pienākas aizdevums 400 eiro apmērā, viņš to uztver kā pabalstu, nevis kā aizdevumu ar visām no tā izrietošajām sekām. Nespējot samaksāt šo parādu, kas ir loģiski, jo ienākumi ir divas reizes mazāki, viņš nokļūst parāda verdzībā,» stāsta I. Vaidere. Šis neesot vienīgais gadījums. Kad viņa regulārās vizītēs Latvijas reģionos tiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, kā viena no lielākajām problēmām tiek minēta ātro kredītu parādi. «Cilvēki tiek pievilināti ar agresīvām reklāmām, un kredīti lielākoties tiek izsniegti, nepārbaudot klienta iespēju tos atmaksāt,» uzskata profesore.

Pirms neilga laika eiroparlamentāriete aicināja iedzīvotājus dalīties Facebook lapā ar saviem stāstiem par ātro kredītu problēmām, un nu jau daudzās saņemtās vēstules ir iezīmējušas šokējošu ainu.
Šajā parādu jūgā ir iekritušas arī personas ar īpašām vajadzībām, kas nav spējušas pilnībā novērtēt riskus. Vēl jo vairāk, tas nav interesējis arī pašu nebanku kreditoru.

Ļoti bieži tiek ņemti nākamie aizdevumi tikai tāpēc, lai dzēstu iepriekšējos kredītus. «Cilvēki regulāri saņem vilinošus un uzbāzīgus paziņojumus gan īsziņu, gan drukātu vēstuļu formātā. Ātro kredītu sakarā cilvēki ir atklājuši arī savas domas par pašnāvību. Šie parādi ir arī viens no populārākajiem emigrācijas iemesliem, kad cilvēki nespēj atmaksāt kredītus. Lai šiem cilvēkiem palīdzētu, ir izveidota pat vesela izvešanas sistēma,» atklāj I. Vaidere.

Kredītņēmēji tiks vērtēti stingrāk

Saeimas deputāti gandrīz vienlaikus ar I. Vaideres preses konferenci vienojās konceptuāli atbalstīt grozījumus likumos, kas paredz stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt. Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz nodrošināt iespēju kredītdevējiem savstarpēji apmainīties ar ziņām par klientu, līdz ar to būs pieejama plašāka informācija par viņa saistībām un to izpildes gaitu.

Saskaņā ar ierosinājumu gan kredītiestādēm, gan arī nebanku kreditētājiem plānots noteikt pienākumu pārliecināties, vai iespējamajam kredītņēmējam ir pietiekami ienākumu un vai viņš spēs aizņēmumu atdot. Līdz ar to tiks ierobežota bezatbildīgu kredītu izsniegšana iedzīvotājiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Ar likuma izmaiņām paredzēts nodrošināt kredītinformācijas pieejamību visiem kredītdevējiem. Patlaban ierobežota iespēja apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildi apgrūtina vai pat liedz kvalitatīvi izvērtēt kredītņēmēju spēju atmaksāt kredītu, tādējādi kredīts var tikt izsniegts arī personām, kas to nevar atļauties, norādīts likumprojekta anotācijā.

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Kredītu reģistra likumā. Tie paredz visiem nebanku kreditētājiem nodrošināt piekļuvi Kredītu reģistram. Tāpat parlaments atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Priekšvēlēšanu vēsmas

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš pieļauj, ka pēkšņā jautājuma aktualizēšana Saeimā var izrādīties tikai partiju priekšvēlēšanu kampaņas elements.

«Partijas, kas četrus gadus kopš Saeimas vēlēšanām atteicās saskatīt jebkādas problēmas privātpersonu maksātnespējas procesā, tajā skaitā nesaskatīja problēmas ātro kredītu jomā, negaidīti mainījušas attieksmi. Pēkšņi ar pozīcijas deputātu atbalstu uz skatīšanu Saeimā tiek virzīt grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus iepriekš atbildīgā Ekonomikas ministrija nodēvēja par «nepietiekami visaptverošiem»,» uzsver J. Āboliņš. Tomēr viņš Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vārdā izsaka cerības, ka iniciatīva nav priekšvēlēšanu kampaņas elements un ka grozījumus apstiprinās vēl esošais Saeimas sasaukums, bet jaunais tos neapturēs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados Latvijas Kredītņēmēju asociācija daudzkārt neatlaidīgi vērsusi sabiedrības un likumdevēja uzmanību uz būtiskiem trūkumiem nebanku kreditēšanas jomā, kas pasliktina gan iedzīvotāju, gan arī visas valsts finanšu rādītājus. Galvenie trūkumi – nepietiekams nozares regulējums un kontrole pār to. Rezultātā aizdevumi tiek izsniegti arī personām bez adekvātas maksātspējas, strauji palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri nespēj pildīt saistības, aug kopējais iedzīvotāju parāds un neizbēgami palielinās parādu piedziņas apjoms. Galvenās problēmas saistītas ar tā sauktajiem ātrajiem kredītiem.

Ilze Šteinfelde

Foto: Pixabay