Valdība, kuras krišanu paredz jau katrs, kuram nav slinkums, paveikusi vēl vienu darbu, kuru Vienotības līderi izmantoja kā aizbildinājumu, lai nevajadzētu runāt par pašu sašūpoto Ministru kabinetu. Koalīcijas partijas panākušas vienošanos par 80 miljonu eiro aizdevumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic.
Otrdien par aizdevumu jau vienojās valdība, bet trešdien šo lēmumu iecementēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī koalīcijas partiju frakcijas.
Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis skaidro, ka aviokompānija naudu varēs saņemt tikai ar nosacījumu, ka tā atsakās no Krievijā ražoto lidmašīnu Sukhoi Superjet iegādes. Tāpat šim darījumam nedrīkst būt negatīva ietekme uz valsts budžeta bilanci.
Komisijas sēdē deputāti īpašu uzmanību pievērsuši kompānijas pašreizējai finanšu situācijai, drošības un starptautiskās reputācijas jautājumiem, kā arī nākotnes attīstības perspektīvām.
«Es guvu pārliecību – ja šāds lēmums [par aizdevuma kapitalizāciju] netiek atbalstīts, airBaltic ir problēmas ar naudas plūsmu un saistību izpildi,» teica Vienotību pārstāvošais politiķis. Šim viedoklim pievienojās arī pārējo koalīcijas partiju pārstāvji, jo, komisijai balsojot, koalīcijas trijotne aizdevumu atbalstīja.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka Latvijai ir nepieciešama nacionālā aviokompānija, bet bez šā aizdevuma tās pastāvēšana varētu būt problemātiska. Turklāt Saeimas deputātu un sabiedrības paaugstinātās uzmanības šim jautājumam dēļ līgums ar potenciālo investoru esot pārrakstīts no jauna. Tāpēc absolūtais ZZS frakcijas vairākums atbalstīšot aizdevumu.
Jaunais līgums gan nav izkliedējis visas ZZS bažas par airBaltic vadības atbilstību ieņemamajiem amatiem. Tāpēc ZZS aktualizēšot jautājumu par kompānijas padomes un valdes locekļu atbildības un paveikto darbu izvērtēšanu, lai nepieciešamības gadījumā tos nomainītu ar kompetentākiem.
Jautāts, vai balsojums par aizdevumu Saeimā, kas notiks šodien, potenciāli apdraud arī valdības stabilitāti, A. Brigmanis atbildēja noraidoši. Viņš savu pozīciju nav mainījis – valdības stabilitāte ir Vienotības iekšējā lieta, un ZZS tajā nejaukšoties.
Arī Nacionālās apvienības frakciju klauzula par atteikšanos no Krievijā ražotajiem lidaparātiem ir pārliecinājusi, ka aizdevums aviokompānijai ir dodams, un tās frakcijas locekļi balsojumā to atbalstīs.
Citās domās, protams, ir opozīcijā esošās partijas. Latvijas Reģionu apvienība aizdevuma izsniegšanu neatbalstīs, jo uzskata, ka tā piešķiršana nesaskan ar valsts interesēm.
Savukārt Saskaņas frakcijas deputāti savu noraidošo attieksmi demonstrēs, balsojumā nepiedaloties vispār. «Frakcijas deputāti balsojumā nepiedalīsies, jo nevar garantēt vai uzņemties atbildību par to, vai apjomīgās investīcijas tik tiešām tiks novirzītas aviokompānijas attīstībai, nevis nonāks kaut kur citur,» informē frakcijas pārstāve Katrīna Iļjinska.
airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pēc sēdes neslēpa gandarījumu par komisijas lēmumu un pauda cerību, ka šodien tam sekos pozitīvs Saeimas lēmums, raksta NRA.lv.
Tāpat viņš norādīja, ka tālāki lēmumi par flotes atjaunošanu sekos pēc investīciju ieplūšanas uzņēmumā, taču Sukhoi Superjet lidmašīnas airBaltic neiegādāsies.
Jau vēstīts, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3. novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta Prudentia atrasto investoru – MontāguGirmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro, ar nosacījumu, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, airBaltic aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% airBaltic kapitāldaļu.
Jānis Lasmanis
