Lietuvas tiesa pasludinājusi paredzamu spriedumu, ka Latvijas aviokompānijai airBaltic esot jāmaksā 16,1 miljons eiro bankrotējušajai Lietuvas aviokompānijai flyLALLithuanian Airlines (flyLAL).
Tiesas spriedumam var pierakstīt Zālamana sprieduma īpašības – konkrētajā gadījumā tas apmierina abas puses. Spriedums ir pārsūdzams, ko airBaltic noteikti izdarīs. airBaltic nav nekas pretī tiesāties Lietuvā ar nosacījumu, ka tiesāšanās iet kā līdz šim.
Pirmkārt, lai tiesāšanās iet lēni. Pirmās instances tiesa pasludināja savu spriedumu astoņus gadus pēc tiesāšanās sākuma. Ja šādā tempā strādās arī nākamās Lietuvas tiesu instances un piedevām vēl Eiropas Savienības instances, tad pēc gadu desmitiem pasludinātajam gala spriedumam būs tikai vēsturiskas relikvijas vērtība.
Otrkārt, tiesas atzītā maksājuma summa ir daudz mazāka par flyLAL prasītajiem 57,9 miljoniem eiro. Ja nākamajās tiesu instancēs summa tiks sadeldēta līdzīgās proporcijās, tad gala rezultātā piespriesto summu airBaltic varētu samaksāt bez sāpēm.
Treškārt, kaut cik attālā nākotnē var slēpties visu parādu norakstīšana varbūt eiro inflācijas, varbūt ES likvidēšanas, varbūt vēl pavisam citā veidā. Visu šo pārgrozību gaitā Lietuva var pazaudēt izredzes uz jebkādas naudas piedziņu ārpus Lietuvas.
Ceturtkārt, Lietuvas tiesa atbrīvoja no finanšu atbildības Rīgas lidostu, kas arī bija iejaukta šajā procesā.
Protams, tiesāšanās rada arī izdevumus un neērtības, taču airBaltic komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags NRA.lv pauda, ka šobrīd tiesāšanās bilance Lietuvā esot pozitīva, jo tiesas process ir bezmaksas reklāma airBaltic gan par tās spējām pārņemt flyLAL tirgus daļu Lietuvā un tāpat arī Igaunijā, gan kopumā strādāt ar peļņu, jo pretējā gadījumā neviens no airBaltic naudu pat neprasītu.
Tiesāšanās pamats ir Rīgas lidostas 2004.–2008. gadā īstenotā lidostas tarifu atlaižu sistēma proporcionāli katras aviokompānijas pārvadāto pasažieru skaitam, kas airBaltic savā mājas lidostā Rīgā bija lielāks nekā šeit ienākt mēģinājušajai flyLAL. Mēģinājums gan palicis atmiņā kā kaut pavisam neveikls un nenopietns. Tiešā veidā pierādīt šādu apgalvojumu nevar, tomēr var jautāt, kāpēc tad neizputēja desmitiem citu aviokompāniju, kurām Rīga aprēķināja maksājumus tādā pašā veidā kā flyLAL. Neapmierinātību par šo kārtību dažādas aviokompānijas izteica gan, taču tiesāties nesāka arī tāpēc, ka pašas izmantoja atbalstu, ko tām sniedza to mājas lidostas, valstis, dažkārt arī pilsētas, kas bija ieinteresētas konkrētās lidostas pastāvēšanā. Šādi apsvērumi neierobežoja izputējušo flyLAL, ko tagad pārstāv administrators, kura iztikas līdzekļu avots ir tiesāšanās, nevis avio pakalpojumu sniegšana. Gadījumā ar Ryanair parādīšanos Rīgā arī airBaltic bija neapmierināta ar to, kādas priekšrocības Ryanair piešķirtas. airBaltic sāka tiesāšanos ar Rīgas lidostu, un arī otrādi – puses apmainījās ar prasībām un pretprasībām. Tikai šogad divi valstij pilnīgi piederošie uzņēmumi spēja nonākt līdz mierizlīgumam.
Arnis Kluinis
Foto:sondreolsen/https://www.flickr.com/photos/sondreolsen//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
