Lēmuma izpildes termiņš pagāja piektdien, bet lēmuma nepildīšana arī pirmdien vairs neļauj atrunāties par aizkavēšanos kādu nejaušu apstākļu sakritību dēļ. Iepriekšējā pieredze liktu brīnīties par lēmuma izpildi. Proti, tas paredz, ka valsts šoreiz dos naudu airBaltic tikai tik, cik iepriekš jau ir iedevis privātais akcionārs. Ar privāto akcionāru domāts uzņēmuma bijušais pārvaldnieks Bertolts Fliks, – no kurienes lai viņam būtu savi 16 miljoni latu?

Savas īpašumtiesības B. Fliks vai kādi citi, kuri izvēlējušies B. Fliku uzdot par uzņēmuma līdzīpašnieku, pārvērta naudas aizņēmumā jau tad, kad atpirka daļu airBaltic pamatkapitāla no skandināvu aviokompānijas SAS. Pēc tam airBaltic ir nevis pelnījis, bet kopumā zaudējis vairāk nekā 100 miljonus latu. Ja airBaltic līdzīpašnieks būtu juridiska vai fiziska persona ar kapitālu, kas ļautu segt kaut daļu no šādiem zaudējumiem, būtu lieka B. Flika līdzdalība uzņēmuma īpašnieku sarakstā, raksta NRA.lv.

airBaltic zaudējumus vismaz daļēji var izskaidrot ar to, ka airBaltic maksāja par pakalpojumiem citām B. Flikam piederošām firmām pēc B. Flika noteikta cenrāža. Citiem vārdiem sakot, airBaltic zaudējumi varētu būt B. Flika jeb viņa un kompanjonu ieguvumi. Kāpēc lai viņi atdotu savu naudu atpakaļ uzņēmumam, no kura legālas dividendes saņemt pārskatāmā nākotnē nebūs iespējams? Kā viņi paši norēķināsies ar saviem kreditoriem, ja savu naudu atdos airBaltic kreditoriem? Vai viņi ir spējīgi savā starpā vienoties par naudas atdošanu? Salīdzinot ar šādiem jautājumiem, nav būtiska dažu citu valsts naudas ieguldīšanai izvirzītu priekšnoteikumu izpilde, par ko piektdienas vakarā informēja Satiksmes ministrija: «Satiksmes ministrija ir saņēmusi apstiprinājumu, ka Uzņēmumu reģistrs ir veicis visus nepieciešamos ierakstus par aviokompānijas airBaltic padomes, valdes, statūtu grozījumu reģistrāciju. Līdz ar to valstij pēc 16 gadiem ir de facto reģistrēta pilna juridiska kontrole pār aviosabiedrības airBaltic akcionāru sapulces, padomes un valdes lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus oficiāli ir novērstas nepilnības un dzēsta pamatkapitāla starpība starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, ko bijušais airBaltic valdes priekšsēdētājs B. Fliks bija nelikumīgi apmaksājis un realizējis. Līdz ar to Latvijas Republika ir izpildījusi visus priekšnosacījumus, kas minēti šā gada 3. oktobrī noslēgtajā vienošanās. Saņemot finanšu konsultanta Prudentia atzinumu par privātā akcionāra nosacījumu izpildi, valsts varēs veikt nepieciešamās investīcijas airBaltic turpmākajai attīstībai.»

Līdz vakardienai nebija devusi efektu arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesaistīšanās. Septembra beigās KNAB veica kratīšanu ar airBaltic saistītajos B. Flika uzņēmumos un pēc tam nenoliedza, kaut arī neapstiprināja, ka sācis kriminālprocesu par B. Flika iespējamajām krāpnieciskajām darbībām. Pēc tam tika noplūdināti KNAB veikti bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera sarunu ierakstu atstāsti, no kuriem noprotams, ka viņš varētu būt ne vien avīzes Diena, bet arī airBaltic līdzīpašnieks. Tomēr ar to nepietika, lai airBaltic privātie līdzīpašnieki atdotu naudu uzņēmumam apmaiņā pret vienošanos vai cerībām, ka KNAB nevirzīs savu izmeklēšanu.

Viens no iemesliem valdības 3. oktobra lēmuma nepildīšanai varētu būt arī neziņa par Latvijas nākamo valdību. Aizejošās valdības vadītājam Valdim Dombrovskim un viņa finanšu ministram Andrim Vilkam ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai varas zaudēšanas gadījumā netiktu apsūdzēti valsts naudas izsaimniekošanā, jo naudas ieguldījums airBaltic līdzinās ieguldījumam Parex bankā. V. Dombrovskim šādas briesmas jau draud, jo pirmos 16 miljonus airBaltic viņš uzdāvināja savas pirmās valdības pilnvaru laikā. Tieši tāpat airBaltic privātie līdzīpašnieki varētu nogaidīt, kāda valdība nāks pie varas tagad: vai ar to būs iespējams sadarboties, vai būs ar airBaltic naudu jāmūk iespējami tālu no Latvijas.

Naudas gaidīšanu airBaltic īsināja ar mēģinājumiem sasaukt savas padomes sēdi, kas ieceltu amatā airBaltic valdes priekšsēdētāju.