Tomēr kopumā šā gada jūlijā airBaltic ir sasniegusi labāko rezultātu aviokompānijas vēsturē un pārvadājusi 377 914 pasažierus, kas ir par 22 680 vairāk nekā pērn, Neatkarīgajai stāstīja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Lidostu statistika liecina, ka airBaltic jūlijā Rīgas lidostā ir pārvadājusi apmēram 67,5% no kopējā pasažieru skaita, Viļņas lidostā – 11,2 %, bet Tallinā – 11,4 procentus. Baltijā sīvākie konkurenti Latvijas aviosabiedrībai ir Ryanair, Wizzair, Lufthansa, Tallinā – arī Igaunijas nacionālā aviosabiedrība – Estonian Air. Lietuvai savas nacionālās aviokompānijas, kas veiktu regulāros reisus, vairs nav.
Estonian Air dibināta 1991. gada decembrī, pāris gadus pirms airBaltic izveidošanas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijas nacionālās lidsabiedrības lielākie akcionāri sākotnēji bija valsts un Skandināvijas aviokompānija SAS. Pagājušā gada rudenī Igaunijas valsts pārņēma 90% Estonian Air akciju, SAS atstājot vien 10%. Saskaņā ar vienošanos valsts palielināja savu kapitāla daļu aviokompānijā par 280 miljoniem kronu (12,5 miljoniem latu), bet SAS ieguldīja vēl 31 miljonu kronu (1,4 miljonus latu). Šogad jūnijā par lidsabiedrības prezidentu kļuva Tero Taskila – kādreizējais airBaltic komercdirektors. Viņa plānos ietilpst līdz 2015. gadam iegādāties 13 jaunas lidmašīnas, kas ļautu Estonian Air lidot uz apmēram 30 galamērķiem. Pēc Igaunijas laikraksta Eesti Päevaleht aplēsēm, jaunu lidmašīnu iegādei būtu nepieciešami 400 miljoni eiro jeb 280 miljoni latu. Šobrīd Estonian Air ir septiņas lidmašīnas un tās piedāvā lidojumus uz 20 galamērķiem.
Estonian Air valdes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss uzskata, ka flotes palielināšana ir vienīgais veids, kā izvairīties no tā, ka Estonian Air ar laiku zaudē tirgu. Kopš 2005. gada uzņēmums strādā ar zaudējumiem.
Savukārt Lietuvai vairs nav savas nacionālās lidsabiedrības. Lidsabiedrību Lietuvos avialinijos Lietuvas valdība privatizācijai atklātā konkursā nodeva 2005. gadā. Līdz tam šis uzņēmums piederēja Lietuvas valsts īpašuma fondam. Pēc privatizācijas tika izveidots jauns zīmols flyLAL–Lithuanian Airlines. Taču jau pēc nepilniem četriem gadiem – 2009. gadā – uzņēmums bankrotēja. Pēdējais mēģinājums glābt uzņēmumu bija 2008. gada decembrī, kad flyLAL akcionāri piedāvāja Lietuvas valdībai nopirkt aviosabiedrības kontrolpaketi par vienu litu (apmēram 20 santīmiem), taču valdība atteicās.
Savukārt Latvijas valdība ir izteikusi gatavību glābt Latvijas lidsabiedrību airBaltic, gan ar četriem striktiem nosacījumiem. Prudentia pēc nedēļas ir jāsniedz valdībai savs vērtējums par labāko risinājumu tam, kā tālāk rīkoties ar aviosabiedrību.
Pašreizējais airBaltic prezidents Bertolts Fliks informēja, ka airBaltic ir iecerējis atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bija plānots iepriekš, un atrast iespēju ietaupīt 30 miljonus latu. «Diemžēl tas prasīs arī darbinieku skaita samazināšanu – kopumā tas skars vairāk nekā 200 cilvēku. Šie mums ir skarbi lēmumi,» sacīja B. Fliks.
